manta

10 domas – Edgars Šubrovskis


Mūziķis Edgars Šubrovskis ir viens no spilgtākajiem šī brīža alternatīvās mūzikas pārstāvjiem Latvijā. Darbojies grupās “Hospitāļu iela” un “Gaujarts”, taču nupat izdevis otro albumu ar grupu “Ansamblis Manta”. Lasi Edgara domas par mūziku, dzīvi un visu pārējo.


Attēlu rezultāti vaicājumam “edgars šubrovskis”PAR SĀKUMU

Par melomānu kļuvu agrā bērnībā, spēlēju vecāku un vecvecāku plates, daudz dziedāju, meklēju melodijas uz klavierēm. Kad sūtīja mācīties, vairs nelikās tik interesanti, tomēr nolauzu 5 gadus klarnetes klasē un pabeidzu mūzikas skolu. Jau 10-11 gadu vecumā sāka patikt visāda atšķirīgā literatūra, arī mūzika, cik nu tādu ap 1986 – 88 gadu vispār varēja dzirdēt radio un TV vai pārkopētās kasetēs pie draugu vecākajiem brāļiem. No latviešiem tādi bija Dzeltenie Pastnieki, NSRD, Aurora, K.Remonts, ZigZag. Arī populārākās grupas, piemēram, Pērkons un Jumprava saturiski un muzikāli bija daudz asākas, nopietnākas, nekā šodienas “meinstrīms”. Bija arī Krievijas grupas, piemēram, Aukcion, kas patīk vēl šodien. No ārzemju grupām sākumā man bija pieejami fragmenti no roka un popa klasikas, pieeja alternatīvajai mūzikai radās vēlāk, kopējot draugu kasetes, ierakstot radio raidījumus. Daudz lasīju, gan prozu, gan dzeju. Tiklīdz iemācījos dažus ģitāras akordus, sāku rakstīt dziesmas un drīzumā ar draugiem dibinājām pirmo pankgrupu. Pirmo koncertu šajā sastāvā nospēlēju 14 gadu vecumā.

PAR DAŽĀDĪBU

Sākās ar trokšņainu, kliedzošu mūziku, spēlēju vairākās grupās, no kuriem zīmīgākais notikums bija Kartāga (1994 – 1997). Patika arī folks un dzīvokļu koncerti. Pāris gadus nodzīvoju laukos, kur varēju spēlēt tikai akustisko ģitāru, tā dziesmu rakstīšanas un izpildīšanas stils piespiedu kārtā jūtami mainījās. Pavisam nejauši atklāju sev regeju un nonācu līdz “Hospitāļu ielas” repertuāram. Ap 2000. gadu dzīve kļuva mierīgāka, varēju vairāk pievērsties darbam un mūzikai. Sekoja ieraksts pie Ingus Baušķenieka, kurš mūs uzrunāja festivālā “Tu esi pamanīts”, “Hosiela” guva zināmus panākumus, parādījās vairāk iespēju spēlēt, tomēr grupa apsīka. Spēlēju arī ar “Gaujartu”, kur es biju ģitārists, piedalījos arī aranžēšanā. Kad atkal sāka gribēties kaut ko eksperimentālāku, tumšāku, radās “Ansamblis Manta”, ar kuru nolēmu neiekļauties kādā konkrētā žanrā, bet spēlēt tā, kā pieprasa katras dziesmas raksturs un saturs. Vēl spēlēju basu savas sievas Sniedzes Prauliņas grupā, kā arī ar folkmūziķi Oskaru Jansonu un solo. Ik pa laikam uzrakstu dziesmas kādam projektam, filmai vai izrādei.

PAR JAUNUMIEM

“Ansamblis Manta” albums “Karaliene Anna” ir tumšs un krāsains. Tāpat kā pirmais, arī šis ir rakstīts Ingus Baušķenieka studijā “Bicycle Systems” uz lentas, ierakstā nepiedaloties nevienam datoram. Būs CD, lejupielāde un vinils divās platēs. Ingus ne vien miksēja, bet arī laipni atvēlēja savu dzelteno istabu klavierēm, ko noīrējām uz 3 mēnešiem. Albumā ir vairākas Mantai raksturīgas lietas – daudzbalsība, īpatnēji taustiņinstrumenti, elektronisko un dzīvo bungu mikss. Process bija diezgan saspringts, bet bija tā vērts.Attēlu rezultāti vaicājumam “ansamblis manta”

PAR KONCERTIEM

Pēc albuma iznākšanas, pavasarī un vasarā Mantai ir paredzēti vairāki koncerti dažādās Latvijas vietās – sekojiet “Feisbukā”, tur viss būs. Nespēlējam ārpus Latvijas bieži, bet līdz šim mūs ir uzņēmuši ļoti labi, parasti atzīmē savdabīgo skaņu, instrumentus, dziesmas. Braucot uz ārzemēm, ņemam līdzi projekcijas ar dziesmu tekstiem – tas strādā, klausītāji lasa līdzi un gūst pilnīgāku iespaidu par to, ko spēlējam.

PAR NEIERASTO

Manuprāt, var diezgan viegli redzēt, vai mūziķi un autori pauž to, kas viņiem patiesi sakāms, vai tēlo un izdabā. Šobrīd izdabāšanas ir ļoti daudz, man tā šķiet neinteresanta nodarbošanās, kas kopumā pazemina mūzikas vērtību. Man ir svarīgi, lai varu dziesmā izpaust noskaņu, saturu, lai tā spēj uzburt noteiktu tēlu. Tādēl ļoti sīkumaini pieeju mūzikas un teksta sadarbībai – kādus vārdus, ritmus, skaņas vai instrumentus izmantot, cik ilgu solo spēlēt ērģelēm vai cik ilgi klusēt bungām. Domāju, tas arī rada atšķirību. Saturs.

PAR PASAULES MAINĪŠANU

Censties iemācīt ar mūziku – diez vai, drīzāk var mēģināt kaut ko izstāstīt. Tieši to arī mēģinu ar dziesmām – tur viss tas stāsts ir, gan tekstos, gan skaņā. “Bandcamp” varēs paklausīties.Attēlu rezultāti vaicājumam “ansamblis manta”

PAR ATMIŅĀM

Atmiņā paliekošākais ir koncerts ar Hosielu BIJA Brazīlijā zem tilta. Pa dienu tur “tusēja” vietējie līmes ostītāji (vienam kājās bija uzvilkti medicīniskie gumijas cimdi), bet vakarā – pusotrs tūkstotis cilvēku, kuri dejoja pie mūsu depresīvākās dziesmas.

PAR DZĪVI ĀRPUS MŪZIKAS

Apmēram 15 gadus esmu reklāmas radošais direktors un tekstu autors – šis darbs ir mans galvenais ienākumu avots. Daru to, jo sanāk un ir interesanti. Šobrīd strādāju LU SZF un kā frīlanseris sadarbībās ar dažādiem klientiem un aģentūrām. Pirms tam esmu strādājis par namdari un krāsotāju, sietspiedēju, biznesa konferenču organizētāju, pasākumu vadītāju, ģitārskolotāju, sanitāru. Vēl kopā ar Ditu Ābolu organizēju ceļojošo festivālu “Vadātājs”, atbalstām, izdodam un producējam grupu ierakstus un izlases.

PAR JAUNIEŠIEM

Jaunieši mūsdienās vairumā šķiet tādi paši, kā pārējā sabiedrība visās tās izpausmēs vai prātā. Ja salīdzina ar manu tīņa laiku, šķiet, ir kļuvis vairāk mērķtiecības, bet mazāk dumpīguma izpausmju. Mazāk dzer. Vairāk sēž pie dažādiem ekrāniem. Mazāk satiekas, vairāk komunicē tīklos.

PAR LATVIJAS MŪZIKU

Latvijas populārajā un alternatīvajā mūzikā, šķiet, arvien vairāk iesaistās profesionāli izglītoti komponisti un mūziķi, izpildījuma līmenis aug. Tas ir patīkami. Nepatīkami, ka bieži klibo saturs, valoda, dziesmas vēstījums. Priekšplānā izvirzās izpildītājs ar savām prasmēm un personību, nevis dziesma. Radoši izpaužas vairāk producēšanā, klipos, frizūrās un sabiedriskajās attiecībās, nevis mūzikā. Līdz ar to man arī šo cilvēku mūzikā paustās emocijas bieži šķiet neīstas. Iespējams, tā ir pašu mūziķu nevēlēšanās, kūtrums meklēt risinājumus – kaut vai meklējot īpašākus vārdus vai muzikālās izpausmes. Protams, pasaulē var paveikties gan super noproducētam popam, gan citādībai – kā, piemēram, skandināvu Roxette vai Bjorka. Mani paraugi ir mūziķi, kuri  spēj būt patiesi, oriģināli un drosmīgi. Latvijā šobrīd – Juris Simanovičs, Klāvs Kalnačs, Oskars Jansons, Baušķenieks, Sniedze, Gas of Latvia, dažādi elektronikas, roka, folka vai akadēmiskās mūzikas eksperimentētāji. Arī mākslinieki, režisori un literāti.