olas6-1

10 DOMAS: OLAS


“Mūsu mūzika ir viens atsevišķs žanrs, ko nevar pieskaitīt pie hip-hopa, mūzikas vai mākslas kā tādas. Tā ir izrāde. Tas ir šovs.” –  savās desmit domās šajā  YOUNG.LV numurā dalās humora apvienība Olas jeb Arvis un Žanis, kuri ir satricinājuši Latvijas interneta pasauli ar savām dziesmām un to videoklipiem.


1. PAR DZIESMU VĒSTĪJUMU

Arvis: Ir dažas dziesmas, kurās ir zemteksts. Piemēram, Priekšnieku Nav  – it kā tas ir “piedūriens”, bet vienlaikus vēsta, ka katram ir jāiet tur, kur saka viņa sirds, nevis jādara tikai kaut kas tāds, lai iegūtu naudu.

Žanis: Arī dziesma Prezidents ir par nopietnu tēmu. Tā jāpasniedz jauniešiem, jo lielākā daļa par šādām lietām neinteresējas. Sākumā par to tik ļoti nedomājām, bet tagad saprotam, ka mums ir liela atbildība, jo auditorijā ir liels skaits jauniešu.

A: Es vēlētos vairāk reklamēt ūdeni, nekā alkoholu. Es gribu dot to, ko es vēlētos saņemt. Daudzi domā, ka ir “kruti” tusēt, pīpēt, dzert, bet es uzskatu, ka “krutāk” ir mācīties, attīstīt sevi un sportot.olas9

2. PAR MŪZIKAS RADĪŠANU

A: No sākuma mums ir tēma, tad tiek atrasta mūzika, tad ir piedziedājums, un tad ir panti. Tas ir pārsvarā visām mūsu dziesmām. Tā ir tā pareizā shēma. Bet ne vienmēr tā notiek.

Ž: Man ikdienā ienāk prātā kāds teksts – es to ierakstu telefonā, un, var teikt, ka man jau ir kādas sagataves tekstiem. Un, kad ir kāda tēma, tad bieži vien šie teksti noder.

A: Ja būtu iespēja sadarboties ar kādu no Latvijas mūziķiem, tad tas būtu Renārs Kaupers. Tas būtu kā sapnis. Bet, reāli domājot, manuprāt Olām būtu forši ierakstīt dziesmu ar Aminatu – tā nedaudz nopietnāk.

3. PAR HIP-HOPU LATVIJĀ

Ž: Latvijā ir problēma, ka visus, kas ir “joku – repa” žanrs, vaino pie tā, ka lielākā daļa auditorijas neklausās nopietnāku hip hopu. Ir jāsaprot, ka mums ir kaut kas labs hip-hopā, bet liela daļa negrib iespringt un klausās mūs, un tādēļ sanāk tā, ka mēs ieņemam tirgu. Bet es domāju, ka mūsu mūzika ir viens atsevišķs žanrs, ko nevar pieskaitīt pie hip-hopa, mūzikas vai mākslas kā tādas. Tā ir izrāde, tas ir šovs.

A: Mēs izveidojāmOlas un tagad manam solo projektam ir daudz vairāk klausītāju, un arī hip-hopam kā tādam.

 4. PAR KONCERTIEM

Ž: Koncerts ir pavisam citādāk nekā tas, ko redz internetā. Bieži ir teikts, ka nav gaidījuši tik labu koncertu.

A: Labākais koncerts līdz šim bija Studentu Paradīze.

Ž: Mēs pirmstam sapņojām, runājām, ka būtu “kruti”Olām koncertētArēnā Rīga.

A: Arī Jūrmalā ZZ čempionāta koncerts bija labs.

Ž: Bija daudz jauniešu. Arī Coyote Fly ir forši koncerti. Tādēļ vienmēr gribas pievērst uzmanību, kas organizē, kas tā par vietu. Ja, piemēram, nebūs laba skaņa, tad publika to dzirdēs. Klausītāji ir paši svarīgākie. Tad, kad es izeju uz skatuves, galvenais ir mijiedarbība ar publiku. Ja viņi būs traki, tad arī es tāds būšu, un otrādāk.

5. PAR ATPAZĪSTAMĪBU

Ž: Sākumā tas bija nogurdinoši, bet tagad esmu jau pieradis. Sākumā tas likās dīvaini, ka es ēdu „Lido”, pienāk cilvēki un prasa fotogrāfēties. Dažreiz viņi nesaprot, ka arī es vēlos mierīgi paēst.

A: Ja tas viss kļūst par traku, tad ir forši kaut kur aizceļot. Piemēram, es biju Amerikā, un divu nedēļu laikā man neviens nepaprasīja „selfiju” – es biju laimīgs un jutos kā brīvs cilvēks.

Ž: Ar to ir jārēķinās. Tā tomēr ir mūsu auditorija, tādēļ nevaram būt pretīgi. Jābūt draudzīgiem, jo, ja nebūtu viņu, tad nebūtu arī mēs.

A: Ir arī bijis tā, kā Džastinam Bīberam – pēc koncerta ārpusē no visām pusēm ielenc cilvēki. Arī gadījās, atverot mašīnas durvis, kāds ielēc klēpī un grib fotogrāfēties. Visu laiku notiek kaut kas traks. Pārsvarā tie ir mazākie atbalstītāji – viņi ir ekstrēmisti.

6. PAR NEGATĪVAJĀM ATSAUKSMĒM

A: Līdz ko tu kļūsti atpazīstamāks, uzreiz vairāk cilvēku kļūst greizsirdīgāki, līdz ar to, viņiem ir sajūta, ka tu viņiem kaut ko atņem. Ir dažādi.

Ž: Nav vērts tam pievērst uzmanību. Tikai vienu reizi dzīvē bija tā, ka kāds kaut ko negatīvu uz ielas pateica. Bet parasti, satiekot cilvēkus uz ielas, visi ir sajūsmā, bet internetā atkal pretēji.

7. PAR DZĪVI BEZ PROJEKTA

A: Es darītu to pašu, ko tagad – solo projektu.

Ž: Es diezvai būtu pievērsies mūzikai. Es visu dzīvi spēlēju futbolu, bet tas nav tas, ar ko Latvijā varētu kaut ko izdarīt, tādēļ aizgāju mācīties. Es esmu “freelance” dizaineris, tad drošvien es darītu to. Es esmu apmierināts ar to, kas ir. Īsti negribas skatīties tajā, kas varētu būt.

8. PAR HOBIJIEM

A: Man patīk dažādi sporta veidi. Kā arī SPA, un es dzīvoju pie jūras, un visu laiku staigājos ar suni. Es sevi neuzskatu par ekstrēmistu, bet esmu diezgan aktīvs.

Ž: Bez sporta vēl man patīk teātris. Es noteiktā vidē esmu tāds cilvēks, un citā vidē atkal cits cilvēks. Piemēram, kad gāju uz treniņiem, es biju pilnīgi “crazy”, kad atnācu mājās, biju pilnīgi mierīgs. Galvenais ir balanss.

 9. PAR MAŠĪNĀM

A: Man patīk BMW, Mercedes, Bently. Par to pašu cenu, par kuru tu varētu nopirkt citu mašīnu, BMW ir daudz labāks izskats un ir ekstras. BMW ir pakaļējā piedziņa, kas ir ļoti svarīgi. Tas nozīmē, ka tu vari iebraukt līkumā šķērsām. Tas ir ļoti svarīgs faktors ziemā.

Ž: Man ir bijusi tikai viena mašīna, un tas ir BMW. Un tagad es arī skatos BMW. Es domāju, ka es arī varētu skatīties uz Audi, bet labāk BMW. Manliekas, ka ir diezgan “kruti”, ka visu dzīvi ir viena marka. Es esmu lojāls.

A: Mašīnas videoklipiem aizņemamies no draugiem.

10. PAR DRAUDZĪBU

Ž: Mēs vairāk sevi uzskatām par draugiem, nekā kolēģiem. Tā jau tas viss arī sākas – ar draudzību. Tas arī nesanāktu, ja būtu kolēģu darbs. Mēs vienreiz bijām kolēģi – strādājām reklāmas aģentūrā. Bet tur mums traucēja tas, ka esam draugi, jo spēlējām novusu, dzērām kafijas un baigi daudz nestrādājām. Ir jādomā arī ar galvu un bieži vien jāapstājas un jāpadomā. Vienmēr būs grūti strādāt jebkurā industrijā ar draugiem, jo tas var ļoti sabojāt draudzību. Man vairāk patīk strādāt ar draugiem, nekā ar nepazīstamajiem, jo jums ir kopīgs skatījums un mērķi.