ralfs-eilands-uz-skatuves-atkailinas-578b3975992b6-1050×700

10 DOMAS: RALFS EILANDS


“Kopumā mūzikai ir jābūt tam, kam  visā pasaulē ir jābūt cilvēku galvenajai idejai – lai dienas beigās tu esi laimīgs, un tāpēc mūzikai arī ir jābūt tādam laimes vairotājam.” – savās desmit domās šī mēneša numurā dalās grupas PeR un dažādu muzikālu projektu dalībnieks, mūziķis Ralfs Eilands.


Картинки по запросу ralfs eilands per1.PAR TĒMĀM MŪZIKĀ

No tām dziesmām, ko es esmu sarakstījis, visnozīmīgākā ir mana un Valtera Pūces kopdarbs Revelation, kas ir ar ļoti spēcīgu politisku tēmu.Es tajā izsaku pilnīgi visu, kas, pēc manām domām, vājprātīgs notiek mūsu pasaulē unkas neapstājas, un notiek arvien vairāk- kaimiņvalstis diezgan meistarīgi ieņem zemes, cilvēki tiek mānīti, un ir sajūta, ka tu tādā smacētā gaisā staigā apkārt. Bet kopumā mūzikai ir jābūt tam, kam  visā pasaulē ir jābūt cilvēku galvenajai idejai -, lai dienas beigās tu esi laimīgs, un tāpēc mūzikai arī ir jābūt tādam laimes vairotājam.

2. PAR SAGATAVOŠANOS KONCERTIEM

Man ir savs sagatavošanās rituāls. Es noklausos Muse dziesmu Knights Of Cydonia vai arī Hysteria. Dažreiz, ja esmu satraucies, es gribu vēl vairāk satraukties, bet dažreiz es galīgi neesmu satraucies. Tādā gadījumā man vajag to adrenalīnu, un tad es noklausos kādu no tiem gabaliem un varu iet uz skatuves.

 3. PAR REZERVES PLĀNU

Man nav tādaplāna B, par kaut kādu izgāšanos. Es zinu, ko es protu darīt. Es to protudarīt vislabāk, un es to arī turpināšu darīt. Lai ietu kaut kur citur, tāpēc, ka mūzikā nav sanācis, un darīt kaut ko citu, kas man padodas sliktāk, tikai tāpēc, ka es ar to varu nopelnīt vairāk, man šķiet ļoti muļķīgi. Es neredzu veidu, kā es varētu izgāzties, ja vien es pats nesāktu slinkot vai kaut ko nedarīt. Rezerves plāns ir vajadzīgs tādiem, kuri nav droši par sevi, vai arī kuriem ir kompleksi, problēmas vai viņi nav pietiekami meistarīgi savā jomā, kas šajā gadījumā ir mūzika.bhjl

4. PAR IESPAIDĪGĀKO KONCERTU

Es teikšu, ka pēdējā laikā tas bija šī gada Positivus festivāls, kur uzstājos uz lielās skatuves ar Latvijas Radio bigbendu. Tas bija fantastiski! Pilns pūlis bija ar cilvēkiem, un visi ir atnākuši klausīties un neiet prom – tikai dzied un dejo līdzi. Kolosāli!

5. PAR IKDIENU UN RUTĪNU

Dienas ir ļoti dažādas un man nav normāla darba grafika. Es esmu tāds cilvēks. Rupji runājot, var teikt, ka mana diena sastāv no tikšanās ar dažādiem cilvēkiem. Ja ieskaitām mēģinājumus un koncertus kā tikšanos, tad viss ir vienkārši – cilvēki satiekas, kaut ko dara, viss notiek. Vienīgā reize, kad esmu sajutis rutīnu, ir tad, kad braucu ar vienu koncertprogrammu kādu pusotru gadu apkārt Latvijai, un tev reāli apnīk tas, ko tu dari. Tu vienkārši gribi citas dziesmas, pamainīt kaut ko. Tā ir vienīgā rutīnas sajūta, kas man ir bijusi.

6. PAR NEPAREDZĒTĀM SITUĀCIJĀM

Reiz  koncertā Lietuvā visai skatuvei pazuda elektrība. Jābūt gatavam tādām situācijām. Tad mēs gājām ar akustisko ģitāru un dziedājām dziesmas, kādas publika pasūtīja, kamēr taustiņinstrumentālists visu laiku komunicēja mums aiz muguras ar tehniķiem, lai atkal parādītos elektrība. Ik pa laikam gadās arī kaut kas tāds, ka tev šķiet, ka varbūt nevajadzēja to darīt, to teikt. Bet, ja tas ir noticis, tad tajā brīdī šķita, ka tā ir pareizi. Man jau vēl ir viegli, es to varu norakstīt uz jaunību – ja kaut kur tas parādīsies, tad es varēšu teikt: “Ai, es tad biju jauns. Man bija tikai 22.” Drīz jau vairs tā nevarēs. Man jau šķiet, ka jau tagad tā vairs nevar. Skatoties pēc publikas, kas nāk uz koncertiem. Bet ik pa laikam tiek kaut kas pateikts, kas šķiet “stulbi”, bet nevajag par to pārdzīvot, tāpēc, ka tas ir tikai tas mirklis un cilvēki ātri visu aizmirst. Arī pats ātri aizmirst.tttttttttttttttt7. PAR SKOLU

Pamatskolā es biju labs skolēns, vidusskolā es biju slikts skolēns, jo man bija sākusies tāda sajūta, ka 10. klasē es jau esmu pabeidzis skolu un nevarēju saprast, ko es šeit vispār vēl daru. Man tas viss šķita muļķīgi, kā milzīgs atkārtojums pamatskolai. Man atzīmes arī nokrita, jo es ļoti aktīvi nemācījos. Es diezgan aktīvi darbojos ārpus skolas – mūzikā, kur jau arī pelnīju naudu. Skolā es nebiju nevis tāpēc, ka es bastoju, bet man bija daudz darāma mūzikā. Es izdarīju visu, ko man vajadzēja izdarīt eksāmeniem. Tos es noliku labi, un viss ir kārtībā. Kaut kā izdevās visu apvienot.

8. PAR HOBIJIEM

Man oktobrī ir brīvs datums. Es aizbraukšu uz Londonu noskatīties mūziklu. Uz vienu dienu – aizbrauc, noskaties, pārnakšņo un nākamajā dienā brauc atpakaļ. Man patīk iet uz koncertiem un pašam apmeklēt visādus pasākumus. Ja man ir pilnīgi brīva diena, tad es ceļos un domāju – vai nu braucam uz kādu pilsētu ar draugiem, vai padarām kaut ko aktīvu, jo man patīk aktīvā atpūta, piemēram, Escape room, aizbraukt pašam ziemā pasnovot vai aiziet uz slidotavu, paspēlēt kādu sporta spēli, paskatīties kādu sporta spēli, iziet ārā no mājas. Sēdēt un skatīties filmas – jā, bet to var darīt vakarā uz pāris stundām. Gribas vairāk izkustēties.

9. PAR TETOVĒJUMU

Man ir viens tetovējums. Par to ir ļoti, ļoti garš stāsts, bet tas man ir kā atgādinājums, no kā man vajadzētu izvairīties. Es to vēlējos taisīt, kad es biju diezgan mazs un beigās to uztaisīju 16 gadu vecumā. Tas jau liecina par to, ka es to gribēju taisīt ilgi pirms tam. Es sākumā domāju to kā tekstu, ko uztetovēt uz rokas un pagaidīt kādu gadu, un, ja man vēl gribēsies tetovējumu, tad es taisīšu, jo tas ir ļoti nopietni. Es pagaidīju, kamēr man paliek 16, bija labas atzīmes un viss pārējais, un vecāki atļāva uztaisīt, un tad es to arī izdarīju.

10. PAR DZĪVES MOTO

Man dzīves moto īsti nav. Galvenais ir “nemīzt”. Es to saku visiem saviem skatuves kolēģiem. Tas ir smieklīgi, bet mani reāli Latvijā mūziķi sāk citēt. Esmu dzirdējis, ka divi savā starpā runā un saka: “Kā Ralfiņš saka –„nemīz”!”. Es to saku mēģinājumos parasti, kad kāds nav drošs par kaut ko, ka varētu sanākt, vai tuvojas kāds liels pasākums, tad galvenais „nemīz”, jo – kā būs, tā būs. Dari! Tagad galvā sataisīt kādas lielas problēmas – tas nekam nav vajadzīgs. Pašam arī vajag to atcerēties, jo, protams, esam katrs cilvēks un bieži vien izdomājam kaut ko.