architect-collaboration

Kā tas strādā: arhitekts


Mūsdienās arhitektūras dienas vadmotīvs ir izveidot labāku pasaules dizainu. Vai Jums jau ir kāda ideja, kā varētu izskatīties labāka pasaule? Tradicionālajā YOUNG.LV rubrikā „Kā tas strādā?” mūsu galvenais varonis šoreiz irarhitekts Pēteris Bajārs. 


Aptuveni jau 4.klasē zināju, ka būšu arhitekts. Kamēr citi sapņoja par tādām profesijām kā kosmonauti un dziedātāji, es skaidri zināju – arhitekts. Doma par šo profesiju sākās īsti nesaistīti ar arhitektūru. Mana mamma strādāja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un pēc skolas sanāca tur pavadīt laiku. Kamēr tur biju, man bija pieejams vēstures grāmatu arhīvs un, lasot tās, es sapratu, ka vispaliekošākā profesija ir arhitekts. Kamēr pats esi jau zem zemes, tavas ēkas tomēr turpina dzīvot. Gāju vidusskolā, tad mākslas skolā, arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, un te nu es esmu.oihg

Arhitekts ir viena no tām profesijām kurā noder viss. Tev jāuzsūc maksimāli daudz informācijas. Vizuālie priekšmeti rosina tavu iztēli, literatūrā spēja argumentēt savu viedokli ir ļoti svarīga, aizstāvot savas idejas vēlāk. Tev jāmāk pamatot katra tevis uzzīmētā līnija. Tiem, kam varbūt tā īsti nepadodas matemātika, bet ir domas, ka gribētu nākotni saistīt ar arhitektūru, es iesaku izskatīt iespējas studēt ārzemēs. Un tas ir tāpēc, ka ārzemēs studijas var iedalīt divās grupās – tehniskie un vairāk mākslas, dizaina arhitekti. Bet es uzskatu, ka patiesība ir pa vidu. Tev jāspēj domāt gan tehniski, gan pietiekami radoši.

Tad, kad esi izsities un no mezglu zīmētāja, esi ieguvis iespēju realizēt savas idejas, katra diena ir citādāka. Pēkšņi zīmē krastmalu, tad tu taisi parku, tad maza privātmājiņa, saņem piedāvājumu par grandiozu projektu ārpus Latvijas...Jo vairāk objektu tu realizē, jo vairāk laiku iztērē administratīvā un birokrātiskā darbā, kārtojot dokumentāciju. Un tas ir tādēļ, ka būvniecības nozare šobrīd ir kļuvusi ļoti birokrātiska. Ik pa brīdim mēs ļoti aktīvi startējam arī konkursos un tad ir iespēja izkustināt savu pelēko masu un tiešām pieķerties tam, kas parasti ir tās asociācijas ar arhitekta profesiju. Sēžam, domājam, skicējam, bet realitātē tā ir tikai maza daļiņa no visa darba.

Pienākumu ir daudz. Es skatos, ko citi ir uzzīmējuši, ikdienā plānoju stratēģiskos virzienus, kā turpināt strādāt vai neturpināt, dodos uz autoruzraudzības sapulcēm, dažādām pašvaldības iestādēm aizstāvēt savu ideju, projektu laikā nepieciešams sekot līdzi celtnieku darbam.

Tā īsti tīra matemātika darbā nav nepieciešama. Tomēr skolas periodā tā ir svarīga, lai ievirzītu domāšanu pareizajās sliedēs. Vēlāk matemātika ir pamats, lai tu saprastu tēlotāja ģeometriju, kas ir ļoti būtiski. Ir gadījies sastapt cilvēkus, kas nespēj prātā vizualizēt, kā tas varētu telpiski izskatīties. Veidojot skices un pašu sākuma projektu, arhitekts detalizētus aprēķinus neveic, tomēr tev jābūt sajēgai, kā tas viss darbosies.

Ideālā scenārijā ir uzvara konkursā un ir pasūtījums, bet īstenība ir krietni atšķirīga. Uzvara vēl nenozīmē to, ka tava ideja tiks realizēta. Gadās pat, tā ka beigās tiek realizēts kaut kas pilnīgi cits. Ja skatās mūsu biroja mājas lapā, tad uzvaru ir daudz, bet faktiski no uzvaras līdz realizācijai ir nonākuši aptuveni divi darbi.

Ja pasūtījumā jāceļ kāda privātmāja, tad viss sākas ar ideju vizualizēšanu. Pēc tam mēs noskaidrojam, kāda ir jūsu ikdiena un jūsu paradumi. Kopā ar pasūtītāju sastādām detalizētu programmu, zīmējam pirmās skices, bildes. Diskutējam par to vai tas ir tas ko pasūtītājs ir iedomājies. Tālāk tiek zīmēts projekts, piesaistīti attiecīgie inženieri, konstruktori. Kad viss ir akceptēts un apstiprināts, sākas būvniecība. Būvniecības laikā arhitekts veic pārbaudes vai uzceltais atbilst projektam.

Pats interesantākais ir radīšanas process, brīdis kurā redzi, kā no papīrā zīmētām līnijām top reāla ēka. Bet tajā brīdī, kad tāir tapusi, objekts uzreiz zaudē manu interesi. Es neatgriežos savos pabeigtajos objektos. Tas posms tavā vēsturē ir pagājis un nav vairs interesanti. Jauni objekti, jauni projekti, viss turpinās. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas arhitektūru sauc par mākslu. Ir tādi, kas saka, ka tā ir amatniecība vai vienkārši pakalpojums. Nesen bija pētījums, ka inteliģenti cilvēki ir slinki un arhitektūra ir cieši saistīta ar inteliģenci. Tā tas ir. Visiem ir daudz ideju, bet nav tā spēka sākt to garo ceļu līdz tām realizācijas beigām.

Tajā mirklī, kad saproti, ka vizualizētā idejas uzzīmēšana ar zīmuli ir tikai maza daļiņa no visa darba, tu tiec apsēdināts uz zemes. Un maza daļa izsitas līdz tādam līmenim – zīmēt šīs vīzijas. Patiesībā arhitekts ir arī arhitekts tehniķis, kad visu dienu jāzīmē detaļu mezgli, dažādi šķērsgriezumi, ir viegli ieslīgt rutīnā.

Lielākais šķērslis jauniešiem varētu būt izturēt studijas universitātē. Lasiet grāmatas, klausieties mūziku un klausieties, ko saka citi cilvēki, jo arhitekts ir filtrs. Viņš uzsūc un laiž informāciju caur sevi.oiuytgf