carnivalyouth_web

Kā tas strādā: menedžeris


Katram mūziķim ir savi mazie darba rūķīši, kas veic visu iespējamo, lai mēs redzētu savu mīļāko mākslinieku uz skatuves spēlējam mūsu iecienītākās dziesmas. Aiz viena mākslinieka stāv vesela komanda, bet Latvijas gadījumā tas parasti ir viens cilvēks – mūziķa labā roka jeb menedžeris. Vairāk ar savu ikdienu un pienākumiem mūs iepazīstina grupas Carnival Youth menedžere Guna Zučika.


Veicamie uzdevumi un darbi ir atkarīgi no tā, kāds projekts tajā mirklī ir aktuāls. Ja tu esi mūzikas menedžments, tas nozīmē, ka Latvijas situācijā tu dari daudzus darbus, ko piemēram, Zviedrijā dara vairāki industrijas sektori. Piemēram, šobrīd Carnival Youth gatavojas izdot jaunu singlu un mūzikas video, kas nozīmē, ka es koordinēju visu, kas saistīts ar šī singla iznākšanu digitāli – kāds būs vāciņš, kādas būs dziesmas, saņemu informāciju par visiem izpildītājiem un iesaistītajiem, reģistrēju dziesmas autortiesību aģentūrās, saskaņoju preses relīzes, sūtu mūsu starptautiskajiem partneriem, jo šī dziesma un videoklips iznāk vienlaicīgi daudzās citās Eiropas valstīs. Koordinēju visu saistīto ar videoklipa montāžu un pēc tam – prezentāciju Latvijā, kas būs 16. septembrī. Un septembrī braucam arī pirmo reizi uz Ameriku, uz mūzikas industrijas konferenci, un tur ir jāveic daudz dažādas organizatoriskās lietas.kliuytreds

Sākumā vēlējos kļūt par mūzikas žurnālisti. Interese par mūziku jau bija agrā vecumā. Visi radinieki klausījās Depeche Mode un ļoti dzīvoja līdzi mūzikai, un tā interese radās pati no sevis. Un drīzvien, kad 1992. gadā parādījās daudzsološā grupa Prāta Vētra, Latvijas Radio programmā Mikrofons, sāku arī rakstīt jauniešu žurnāliem. Strādāju arī LNT raidījumā Latvijas mūzikas stunda un likumsakarīgi iestājos Masu komunikācijas zinātnēs Latvijas Universitātē. Menedžmenta un industrijas puse ienāca tad, kad es nodibinājuPrāta Vētras fanu klubu. Man bija 16 vai 17 gadu. Drīz vien man piedāvāja arī strādāt Mikrofonu ierakstos primāri ar grupu Prāta Vētra. Tā notika mana transformācija no mūzikas fana par mūzikas žurnālistu un pēc tam – uz mūzikas industriju.

Lielākais izaicinājums ir līdzekļu piesaiste. Jau iepriekš pieminētajā Zviedrijā pats koncepts, ka tu strādā ar mūziķiem un pelni sev iztiku, ir pats par sevi saprotams, savukārt Latvijā tā nav. Bet tas ir arī loģiski, jo pirktspēja ir daudz mazāka, cilvēku daudzums ir mazāks un eksports arī ir daudz mazāks. Līdz ar to viss ir tādā stadijā, ka nav pārāk daudz mūziķu un menedžeru, kas nenodarbotos vēl ar kaut ko citu. Bet ir arī mūziķi, kuriem ir dažādas vajadzības, dažādas auditorijas. Piemēram, ir mūziķi, kuriem nav ambīciju startēt ārpus Latvijas. Tad ir iespēja diezgan labi nopelnīt ar koncertēšanu, bet, ja tas ir pats sākums, tad tas ir ļoti liels izaicinājums.jvgtr432

Jābūt drosmīgam, lai startētu šajā industrijā. Jāpiemīt spējai iet un iepazīties ar cilvēkiem, jo tas prasa kontaktu dibināšanu un uzturēšanu, un tikai tad spēju pārvēst to reālās sadarbībās. Komunikācijai ir jābūt, jo ar e-pastu sūtīšanu tas nedarbojas. Tas darbojas tad, kad esi nodibinājis kontaktu, bet, ja esi atradis cilvēku, ar ko vēlies sadarboties, un sūtīsi e-pastus – tas nestrādā. Jo šādiem cilvēkiem e-pasti nāk visu laiku. Komunikācijai un spējai iestāties par savu mākslinieku ir tādas nepieciešamās īpašības. Kā arī jāmāk neradīt stresu. Menedžmentam ir jābūt tam, kurš ir vismierīgākais, kurš ir elastīgs, kurš spēj atrisināt daudzas problēmas mierīgi un ātri. Menedžeris ir mūziķa labā roka un ir atbildīgs par daudziem citiem departamentiem, tādēļ cilvēkiem ir jāredz, ka tu spēj visu kontrolēt un uzņemties atbildību. Ir jābūt arī labam stratēģim – ir jāspēj redzēt 2, 3 gadus uz priekšu – aptuveno vīziju.

Latvijā ir daudz un dažādu iespēju mūzikas menedžmenta apgūšanai. Kultūras koledžā ir mācību programma. Ir pieejami arī dažādi kursi. Bet jābūt paralēli arī praksei. Mūzikas eksporta birojs organizē daudz seminārus par dažādām tēmām. Varbūt vajag aiziet un paskatīties, par ko tur runā, kas tur patīk. Kā iepriekš minēts, ir svarīgi komunicēt un veidot kontaktus, un šie semināri ir laba vieta, kur satikt cilvēkus, kas strādā šajā industrijā gadiem, un arī jaunākus cilvēkus, līdz ar to tas ir labs kontaktu dibināšanas veids. Ik pa laikam ir arī mūzikas kompānijas, kas ņem praktikantus, arī uz vasaru un festivāliem – ir vajadzīgi cilvēki, kas veic dažādus darbiņus, jo ir skaidrs, ka uzreiz menedžmenta krēslā ar biroju, datoru un privāto mašīnu neiesēdīsies. Vajag skatīties un kaut ko meklēt, jo šīs iespējas ir. Mūsdienās ir arī tā burvīgā lieta kā internets un Google, kur var atrast visu nepieciešamo.

Labāk nestrādāt ar māksliniekiem, kas ļoti, ļoti patīk. Industrijā nonācu kā mūzikas fans, un viena no mācībām, ko esmu guvusi ir, ka ar tiem māksliniekiem, kas ļoti patīk, varbūt labāk nestrādāt. Kad ikdienā nākas ar viņiem sadarboties, tad redzi, ka viņi arī ir tādi paši cilvēki, kā visi pārējie. Man tas laiks “ja es varētu menedžēt jebkuru pasaules mākslinieku, ko vēlētos” ir laikam pāri. Man ir grupas, kas patīk, bet es atturēšos no viņu menedžēšanas.loiu7y654rew

Šeit mazliet sirdij ir jābūt vairāk iekšā nekā citās profesijās. Šajā industrijā tev nebūs darbs „no/līdz” . Iespējams, tu strādāsi daudz vairāk nekā citi, kas strādā noteiktās darba stundas. Un, iespējams, sākumā tu saņemsi mazāk,  bet pēc tam būs citādāk. Visgrūtāk ir, ja tu sāc ar jaunu mākslinieku, kurš ar koncertu nepelna daudz, tad tas ir sāpīgs posms. Bet es pati esmu vienmēr strādājusi pēc principa -tad, kad tu sāc, ja tev nedeg acis, un tu “neesi gatavs ēst zemi”, varbūt labāk nevajag to darīt. Kad es sāku mūzikas žurnālistikā, tad televīzijā un 19 gados ierakstu kompānijā, sākotnēji šis atalgojums bija simbolisks, bet man bija sajūta, ka man sevi jāpierāda un mani tas aizrāva un joprojām tas patīk. Ir diezgan ilgi tajā būts, un ir bijuši mirkļi, kad es pārdomāju, vai tas tiešām ir tas, ko es gribu.  Tas ir liels izaicinājums un jābūt drosmīgam, lai startētu šajā industrijā.