sb10069274b-007

Ko noklusē profesijas: Ziemassvētku vecītis un Sniegbaltīte


Lai uzzinātu, par ko tad īsti klusē Sniegbaltītes un Ziemassvētku vecīši, YOUNG.LV piemeklēja visvaļsirdīgākos un runīgākos no viņiem visiem. Vai jūs, piemēram, zinājāt, kā dzīvo, ko par savu darbu domā, un cik nopelna animatori, kas pārģērbjas par Ziemassvētku vecīšiem un Sniegbaltītēm katru svētku sezonu?


Karīna Haustova, 21 gads: Sniegbaltīte, savu karjera uzsāka 15 gadu vecumā, tēlā iejutusies vairāk nekā 10 reizes.

Mareks Mozoļevs, 36: Ziemassvētku vecītis, sācis savu karjeru 30 gadu vecumā, tēlā iejuties aptuveni 120 reižu!

Tatjana Fomičeva, 16 gadi: Sniegbaltīte, sākusi savu karjeru 12 gadu vecumā, precīzi neatceras, cik reižu iejutusies tēlā.908478d8005a0944ccad6945cc77b8e6

Kas nepieciešams, lai kļūtu par Sniegbaltīti/ Ziemassvētku vecīti?

Karīna: Nepieciešams gribasspēks, kostīms, grims un aktiermeistarība, bet, pats galvenais – mīlestība pret bērniem

Mareks: Par Ziemassvētku vecīti nevar kļūt, par to ir jāpiedzimst!

Tatjana: Nepieciešama aktiermeistarības pieredze, jābūt pārliecinošam bērnu priekšā un jābūt maksimāli pārliecinātam par to, ko tu stāsti.

Cik daudz par jūsu darbu maksā Rīgā?

Karīna: Aptuveni 100 eiro stundā.

Mareks: Vidēji 60 eiro par bērnudārzu, ja tas ir privāts izbrauciens – sākot no 90 eiro.

Tatjana: Precīzu summu nosaukt nevaru, viss ir atkarīgs no tā, kurā dienā strādā – pašos svētkos summa palielinās vairākas reizes.Картинки по запросу дед мороз  и дети

Vai jūs no šī darba gūstat gandarījumu?

Karīna: Protams, ka saņemu gandarījumu – bez tā labāk nemaz nesākt. Jo kādam tu esi visbrīnišķīgākais personāžs, un tas ir brīnišķīgi! Gadās arī citi momenti – svētku ir daudz, gadās pat 3 vienā dienā, tad rodas sajūta, ka tu nes gandarījumu tikai tiem, kas šajā laikā atpūšas. Par laimi, man šis darbs nes daudz prieka, tā nav sajūta, ka ātri gūstu ienākumus. Tas ir liels darbs, īpaši, ja tajā ieliec visu savu dvēseli un enerģiju, taču tas ir tā vērts!.

Mareks: Jā, citādi no šī darba nav nekādas jēgas. Esmu priecīgs redzēt citus cilvēkus laimīgus.

Tatjana: Es no šī darba saņemu lielu kaifu, tas ir īsts bērna prieks, ko tu redzi katru dienu – tās ir patiesas emocijas. Iejūtoties tēlā, es nejūtos kā vienkārša aktrise – animatore, bet gan kā patiesa Sniegbaltīte, kas šeit ieradusies no Ziemeļpola kopā ar Ziemassvētku vecīti.

Vai šādam darbam ir daudz piedāvājumu no malas vai darbs tomēr vairāk jāmeklē pašam?

Karīna: Ja tu esi iesācējs, reklamē sevi pats, tad nākas visu sasniegt pašam. Ja tu jau kādu laiku esi atpazīstams, tad tev ir pastāvīgie klienti, kas aicina tevi uz saviem svētkiem, tāpat ir arī firmas, kas arī vēlas pastāvīgi ar tevi sadarboties.

Mareks: Decembrī man ir pietiekami daudz piedāvājumu un 6 gadu laikā es ne reizi neesmu meklējis klientus.

Tatjana:  Ar bērnu svētkiem parasti nodarbojas uzņēmumi, un jau no tavas darba vietas klientūras ir atkarīgs piedāvājumu daudzums. Pats, ja ir maz piedāvājumu, protams var meklēt, taču tas nav korekti attiecībā pret uzņēmumu.Похожее изображение

Kā jūs atradāt partneri, tas ir, Sniegbaltīti vai Ziemassvētku vecīti?

Karīna: Manā gadījumā partneri var būt dažādi. Nestrādāju vienā pārī ar noteiktu Ziemassvētku vecīti.

Mareks: Man ir dažādas partneres. Es nemeklēju, atrod mani!

Tatjana: Partneri izvēlas uzņēmums. Ja tu dodies pie dažādiem uzņēmumeim, tad parnteris tev vienmēr būs cits, ja tu strādā vienā vietā, tad tev būs 2-3 partneri.

Pastāstiet par savu sagatavošanos iziešanai uz skatuves.

Karīna: Es vienmēr gatavojos iziešanai uz skatuves. Es vienmēr uztraucos, kā pirmajā reizē, taču visinteresantākais notiek uzstāšanās laikā. Tad vienmēr ir vietas improvizācijai un neparedzētiem momentiem.

Mareks: Man sagatavošanās notiek galvā, bet galvenais darbs norit uzstāšanās laikā.

Tatjana: Konkursu, scenārija, kostīma, parūkas sagatavošana. Uzstāšanās reizei patiešām ir jāvelta daudz laika, jāiziet cauri scenārijam.Картинки по запросу дед мороз и дети

Kā jūs varat aprakstīt sevi – aktieri, animatoru? Kas jūs tādi esat?

Karīna: Es esmu animators un bērnu pedagogs. Vadu dažādus svētkus un man šajā jomā ir liela pieredze.

Mareks: Esmu dziedātājs, aktieris, skaņu operators, scenogrāfists, pasākumu vadītājs, kā arī organizētājs, improvizators, animātors. Es sevī izjūtu pozitīvu talantu.

Tatjana: Kaut kas starp aktieri un animatoru, jo ikdienas dzīvē mēs dodamies uz svētkiem, vadām svētku pasākumus noteiktos tēlos. Uz skatuves mēs izejam reti, galvenokāŗt Sniegbaltītes un Ziemassvētku vecīša tēlā mēs esam bērnudārzos vai skolās.

Vai mūsdienās bērnus ir iespējams pārsteigt? Vai bērni tic jums, vai viņi tic brīnumam?

Karīna: Bērni ir vispatiesākās un interesantākās būtnes. Pat ja viņi zina vai aizdomājas, ka mēs neesam īsti personāži, viņi vienalga tev tic un nedaudz šaubās – bet ja nu tu tomēr esi tas īstais, tas patiesais?! Ir arī tādi, kas svētku laikā visu laiku cenšas tevi atmaskot, bet viņiem tik un tā ir jautri un viņi ir sajūsmā, jo tu ar viņiem rotaļājies. Es personīgi dievinu mazus bērnus. Ja vien jūs redzētu viņu acis! Tik daudz naivuma un ticības tajā, ka tu patiešām spēj izdarīt to, kas tiek paveikts vien pasakās.

Mareks: Bērnus ir iespējams pārsteigt, bet, jo vecāki viņi kļūst, jo mažāk emociju viņi pauž. Protams, tic, pat pieagušie nekaunās ticēt brīnumam. Pēc acīm iespējams pateikt, ka tas viņiem ir kaut kas ļoti interesants, kaut kas, kas notiek tikai reizi gadā un atnes viņiem daudz pozitīvu emociju un dāvanu.

Tatjana: Protams, pat nav iespējams atrast vārdus, bērniem ir tāds prieks, kad viņi redz brīnumu acu priekšā. Vēlētos teikt paldies tādiem vecākiem, kas ir spējuši ieaudzināt prieku savos bērnos, jo tas nebūt nav vienkārši.Похожее изображение

Kā jums šķiet, vai jūsu darbs kādu padara kaut nedaudz laimīgāku?

Karīna: Reizēm tas padara laimīgākus pašus vecākus. Bērni protams, ir sajūsmā, bet vecāki… Reizēm viņu sejās ir tik daudz prieka! Man šķiet, ka daudzi no viņiem rīko svētkus un pieaicina animatorus vairāk paši sev. Piepilda bērnības sapņus. Un tas ir lieliski!

Mareks: Ziemassvētku vecītis tam arī ir domāts, lai padarītu pieaugušos un bērnus laimīgākus.

Tatjana:  Protams, tas padara laimīgākus vecākus, kuriem nenākas rakstīt svētku scenāriju, raizēties par kostīmu, un arī bērnus, jo viņi savu acu priekšā redz pasaku.

Vai gatavojaties strādāt arī šogad?

Karīna: Protams, gatavojos. Jau esmu sagatavošanās procesā.

Mareks: Turpināšu strādāt, kamēr vien manī nav zudis Ziemassvētku vecītis.

Tatjana: Jā, gatavojos!