our-research-spotlight-1050×700

Man ir zīme! Kāpēc skolēni neiet uz sporta stundām?


Ārā jau kļūst siltāks, kas nozīmē, ka drīz fizkultūras stundas notiks svaigā gaisā. Bet vai par to priecīgi ir bērni? Pēdējā laikā sporta stundu apmeklējums ir smagi krities. Kāpēc bērni nevēlas iet uz sportu un kas to veicina, uzzināsim mūsu pastāvīgajā rubrikā „Problēmjautājums”.


Mūsdienās fizkultūra daudziem skolēniem nav priortiārs priekšmets. Procentuāli aizvien vairāk un vairāk skolēnu nevēlas apmeklēt sporta stundas. Kapēc? Kādam ir slinkums ņemt līdzi sporta tērpu, kāds cits vienkārši kautrējas, jo viņam fiziskas aktivitātes nepadodas, taču kādam citam vienkārši ir slinkums. Šķiet, ka tagad gandrīz jebkurš skolēns var vienkārši aiziet pie sava ģimenes ārsta un saņemt atbrīvojumu.

Skolotāji:

Andrejs, pamatskolas un vidusskolas sporta skolotājs:

Tagad man nes ļoti daudz zīmju par atbrīvojumiem, vecākajās klases nereti puse no klases ir atbrīvota. Vai var būt, ka visi ir tik ļoti „slimi”? Rodas iespaids, ka ārsti absolūti neiedziļinās – viņiem liek parakstīt zīmi, un viņi to izdara. Tādos gadījumos rodas jautājums par šo ārstu profesionalitāti. Šādos atbrīvojumos ir ļoti daudz „slidenu” momentu. Piemēram, atbrīvojumi no garu distanču skrējieniem. Bet cik gari skrējieni ir gari – kas nosaka šo ierobežojumu? Un tad skolēns pats sāk izdomāt, kas viņam ir gara distance. Sporta terminoloģijā garā distance sākas ar 5000 metriem, taču skolā tik daudz nevienam skriet neliek vispār. Un vēl – ir zīmes, kuras datētas tā, lai netiktu ieskaitītas iepriekš kavētas stundas, kaut gan man ir pilnas tiesības šādas zīmes nepieņemt vispār.

Atbrīvojumi no sporta – tā, protams, ir liela problēma, un es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu tie nodara vairāk ļauna, nekā palīdz.

Jeļena, sākumskolas sporta skolotāja

Starp mazākajiem bērniem stundu neapmeklēšanas problēma nav tik aktuāla – uz stundām iet gandrīz visi. Taču varu atzīmēt, ka pēdējā laikā bērni kļuvuši fiziski vājāki, salīdzinoši bieži slimo. Manā praksē bieži sastopos ar bērniem, kuri ir atbrīvoti no sporta skoliozes vai celiakijas dēļ. Vecāki pret bērna veselību izturas ļoti uzmanīgi, dažreiz pat pārāk uzmanīgi, jautājot ārstam parakstīt zīmi papildus vēl uz nedēļu. Kaut gan man šķiet, ka sports ir lielisks veids, kā stiprināt augošu organismu.

Skolēni:

Evelīna: Man ir atbrīvojums no sporta līdz gada beigām. Jā, man to parakstīja tikai tāpēc, ka pajautāju. Man ir grūti skriet, man kļūst slikti. Ne jau tāpēc, ka man ir kaut kādas veselības problēmas, bet vienkārši tāpēc, ka tas ir fiziski grūti. Kāpēc man katru reizi jāmocās, ja es varu saņemt atbrīvojumu?

Aleksandrs: Tam, lai neiet uz sportu, nav vajadzīgi nekādi atbrīvojumi. Nevēlies? Neej, tava darīšana! Jā, būs kavēta stunda, taču ne vienmēr, turklāt dažreiz ar skolotājiem var arī kaut ko sarunāt, piemēram, nolikt inventāru vietā pēc stundas. Nav tā, ka man nepatīk sports, tieši otrādi – man pietiek fizisko aktivitāšu ārpus skolas un papildus skolā piepūlēties kaut kā negribas.

Veronika: Es uz sporta stundām eju regulāri. Taču ārpus skolas man ir aktīvs dzīvesveids un es daudz nodarbojos ar sportu, tāpēc man nesagādā nekādas grūtības apmeklēt fizkultūru skolā. Fizkultūra ir lielisks veids saņemt vieglu desmitnieku, kas kopējā statistikā tikai paceļ manu vidējo atzīmi.

Rebeka: Man ir atbrīvojums no fizkultūras stundām, taču man tas ir godīgu apsvērumu dēļ. Man ir skolioze, ikdienā man ir jānēsā īpaša korsete. Neskatoties uz to, ka es uz sporta stundām neeju, ārpus skolas nodarbojos ar dejām, tur fiziskā slodze ir mazāka.

Ārstu viedoklis (Anonīms):

„Viltotu” atbrīvojumu gadījumā viss ir atkarīgs no paša ārsta, vai viņš attiecas nopietni pret zīmju izrakstīšanu vai nē. Ir principiāli ārsti, kuri bez jebkāda iemesla zīmes neizraksta, sakot: „Ja ir kādas bažas, tad var saņemt nosūtījumu uz pārbaudēm, un tālāk skatīsimies”. Bet ir tādi, kuriem viena papīrīša izrakstīšana neko daudz nenozīmē. Zinu, ka starp kolēģiem valda viedoklis, ka mūsdienās bērni ir daudz vājāki, taču normas skolā ir smagas – kāpēc neizpalīdzēt nabaga bērnam? Taču esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad šāda palīdzība nevar palīdzēt – skolas medmāsas dažreiz pamana neatbilstības viltotajās zīmēs un zvana uz poliklīniku ar sūdzībām.iresdfghjk

Materiāla autore: Nika Smirnova