brunurupcis

No Džungārijas kāmjiem līdz bruņurupučiem: kādus eksotiskos dzīvniekus tur rīdzinieki?


Mēs visi zinām, ka kaķi un suņi lielākoties ir visizplatītākie mājdzīvnieki pasaulē. YOUNG.LV parunāja ar tiem rīdziniekiem, kuri sev izvēlējušies nedaudz eksotiskākus mājdzīvniekus.


Mājdzīvnieks: Džungārijas kāmis Montijs

Alīna

Patiesībā Džungārijas kāmis Montijs nepieder man. Viņu nopirka manam jaunākajam brālim, lai viņā attīstītu atbildības sajūtu un iemācītu rūpēties par kaut ko.

Visvairāk Montijam patīk ērti iekārtot pašam savu būrīti. Kad es mainu sienu es ar nolūku to neizklāju visā būrīša platībā. Tad Montijs iedarbina iztēli un viņš sāk pārkārtot svaigo sienu. Viņam patīk grauzt saulespuķu sēkliņas, savukārt īpašie sauso augļu batoniņi viņam ir vienkārši delikatese!

Vēl viņam patīk nodarboties ar sprotu! Kad viņam nav ko darīt, viņš pievelkas pie augšējiem būra stieņiem kā sporta zālē. Kad viņš nogurst un nokrīt līdz būrīša apakšai, viņš nepadodas un sāk visu no sākuma. Tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr Montijs ir izsalcis.

Mēs esam pilnīgi pretstati – viņš ir superaktīvs, ziņkārīgs, brīvību mīlošs, pūkains un jauks. Vispār, viņš ir ideāls kāmis.

Pret svešiem cilvēkiem Montijs nereaģē nekā. Viņam ir vienalga, kas viņu glāsta, taču, ja viņam kāds nepatīk, viņš var arī iekost.

Es atceros, ka es reiz naktī devos uz virtuvi padzerties. Protams, gaismu es neieslēdzu. Dzēru ūdeni un izdzirdēju zem sevis dīvainas skaņas – itin kā peles skrapstināšanos. Kad ieslēdzu gaismu, uz grīdas redzēju mazo Montiju. Viņš skatījās uz mani kā uz jukušo, kas nakts vidū viņam iztraucējusi viņam pārmeklēt virtuvi.Attēlu rezultāti vaicājumam “Džungārijas kāmis”

Mājdzīvnieks: bruņurupuciene Donatella

Aleksandrs

Mana mamma sev ļoti vēlējās bruņurupuci, tāpēc ar tēti viņu pārsteidzām dzimšanas dienā. Taču tagad, kad mums mājās ir arī suns, par bruņurupuci rūpējos es.

Donatella bieži ielien savā akvārija mājiņā un tur var nosēdēt stundām ilgi – viņa tur jūtas kā kalna virsotnē. Taču visvairāk viņai patīk, kad viņai pakasa aizmugurējo labo kāju.

Viņa ļoti ātri skrien, kas vispār bruņurupučiem ir neraksturīgi. Es vēl aizvien brīnos par to, kā viņai tas izdodas. Viņa man ir ļoti īpaša!

Mana bruņurupuča tradicionālā ēdienkarte – visi iespējamie salāti, kāposti un burkāni.

Donatellai ne pārāk patīk, kad viņu glāsta sveši cilvēki – viņa uzreiz jūt viesu klātbūtni. Ja viņai kaut kas nepatīk, viņa var arī viegli iekost.

Un vispār, mēs ar Donatellu esam ļoti līdzīgi – vismaz ar to, ka daudz slinkojam (smejas). Bet tas ir arī mūsu mīnuss.Attēlu rezultāti vaicājumam “bruņurupuči”

 

Mājdzīvnieks: Garspalvu jūrascūciņa Vasilisa

Svetlana

Kad mans vecākais brālis sev nopirka jūrascūciņu, es arī sev ļoti gribēju šo pūkaino brīnumu! Mamma ilgi nepiekrita, taču laika gaitā man izdevās viņu pārliecināt un es dzimšanas dienā dabūju ilgi kāroto dāvanu.

Vasilisai patīk ēst un gulēt, ēst un gulēt! Taču visvairāk viņai patīk pieglausties saimnieces rokām.

Vasilisai galvenais ir, lai viņas būrītī būtu daudz siena! Salātlapas, burkāni, āboli, no tiem Vasilisa atturēties nespēj.

Vasilisa ir mīlīga un ļauj sevi paglāstīt, taču jebkuram svešiniekam es viņu rokās nedodu. Svešinieku klātbūtnē viņa nejūtas ērti un sāk pīkstēt.

Mēs abas esam mierīgas meitenes – mums patīk atpūsties un pagulšņāt. Taču, kad nepieciešams, varam arī parādīt raksturu. Tiesa, man nav tik asi zobi kā Vasilisai.

Kad es vasarā dzīvoju vasarnīcā, sev līdzi ņēmu arī Vasilisu. Viņa staigāja pa zālāju, un reiz no kaut kā nobijās un aizbēga. Es ļoti pārdzīvoju par to, ka viņa ir aizbēgusi kaut kur tālu prom un es viņu vairs neatradīšu. Par laimi, viņa atradās kaimiņu krūmos.Attēlu rezultāti vaicājumam “Garspalvaina jūrascūciņa”