fotografs_VKFoto

Personīgā pieredze: es paņēmu suni no patversmes


Šodien Ulubelē savu īsto saimnieku gaida apmēram 400 suņi un kaķi. Mēs visi zinām viņu pagātni, bet cik maz mēs zinām, ka viņi dzīvo, atstājot patversmi.  Laiks atklāt noslēpumus, laiks YOUNG.LV iepazīstināt jūs ar bijušo patversmes suni Tauriņu un ar viņa laimīgajiem saimniekiem. Pačuktēsim, pēc iepazīšanās sapratam, ka Bralītim bija taisnība:«laime nav pīragos». «Laimei» ir savs vārds, priecīga aste un ziņkārīgais deguntiņš


Vārds: Tauriņš, Ringo Dingo;

Kas es esmu: puika suņuks;

Otrā dzimšanas diena: 12.marts 2016.gads;

Vecums: apmēram 8-9.gadi (cilvēku gadi). Patversmē ir nodzīvojis 5,5 gadi;

Patīk: puķes, jūras ūdens, peldēties, lēkāt, skriet;

Ēšanas gardumi: gaļa, makaroni, maize, piena produkti, auzu pārslu putra, vistas kaltētie kunģīši;

Mīļākā vieta: mājas un speciāls suņu voljeris Ziedoņdārzā;

Nepatīk: saldumi, zeltais retrīvers, ko parasti satiek pastaigas laika pa parku;

Labākie draugi: saimnieki Agija un Aivars, Ulubeles darbinieki un iemītnieki.


persinigs_saimnieku_arhivs_3

Kā mēs tikam līdz Tauriņam

Pirms galīga lēmuma adoptēt suni, mēs domājam kādus sešus menēšus. To, ka mums būs suns tieši no parversmes, zinājam jau sen. Kad tikko sākam interesēties par suņa adoptēšanu, mums nāca visādi piedavājumi par kucēniem no „Dzīvnieku policija”. Internetā ieraudzījam vienu foršu kucēnu, taču to nedabūjam. Pēc tam atradam informāciju par citu kucēnu, bet… no Ventspils. Tajā brīdī sapratam, ka nebrauksim pakaļ kucēnam, bet labāk meklēsim savu suni tuvākajas patversmes. Mūsu izvēle galu gala apstājas uz suni-senioru.

Kāpēc tieši seniors

Gribējam ņemt senioru, jo 1.) kucēniem vienmēr atradīsies mājas. Starp citu, parasti pirmos arī paņem kucēnus, mazos suņus un smukos. 2.) kucēnu ir jāaudzinā (tas no sākuma prasa ļoti daudz laika), bet mums būtu grūti veltīt tik daudz uzmanības mazājām.

dunajeva_photo_5

Kas bija Ulubeles patversmē un jaunās mājās

Atbraucam patversmē un izstāstījam, kādu suni mēs gribam, kur mūsu suns dzīvos. Darbinieki paradīja mums trīs sunīšus. Acs uzkrita uz Tauriņu. Izvedam to pastaigaties ārā. Viņš uz mums vispār nereaģēja. Tas nebija dīvaini: viņs ir nodzīvojis piecus ar pusi gadus patversmē un pieradinājis, ka katru dienu kāds atnāk un vienkārši izved viņu uz pastaigu. Kad braucam projām, bija jau skaidrs: viņš noteikti ir mūsu suns! Visa nākama nedēļa bija briesmīga. Visu laiku domājām: ka viņš tur viens pats patversmē. Pēc nedēļas jau atbraucam pakaļ. Kad suns saprata, ka viņu atveda mājās, viņš kļuva pilnīgi savādāks. Kāpa uz dīvanā, priecīgi skraidīja, draudzējas (заигрывал). Dīvaini, bet tajā pati dienā arī kaut kur pazaudējas veca Tauriņa patversmes apliecība.

 

Kāpēc vārds „Tauriņš”

Īstenībā viņam ir trīs vārdi. Pirmo neviens nezin. Tas bija vēl pirms patversmes. Vārds„Ringo Dingo” viņam tika iedots Ulubelē no sākumā, bet mīļvārdiņš ”Tauriņš” pievienojas ar laiku. Tas notika dēļ tā, ka viņam vienmēr izdevas tikt arā no visiem voljeriem. Pat joprojām, ja viņš tiek piesiets, viņs spēj izrauties no kaklasiksnas un aizskriet prom. Kaut kā mums nesanāca piemeklēt labāko vārdu, kas tik piestāvētu mūsu suņukām. Ta arī palika „Tauriņš”.

 

Par Tauriņa piedzīvojumiem

Kurš gan noticētu, ka Tauriņam ir 9 gadi. Neskatoties uz apbrīnojamo mierīgumu pastaigā, viņš ir diezgan aktīvs ikdienās. Viņam ļoti patīk lēkāt. Kad bijām laukos, netālu no mums bija kazas. Tie tik patika Tauriņam, ka viņš vienkārši nespēja nosēdēt, izrāvas no kaklasiksnas un lekāja blakus tām. Tāpat, kā īstam tauriņam, viņam arī patīk smaržot puķes. Opītis ar ļoti labu ožu.

Kāpēc puika, nevis meitene? Mums nebija svarīgi. Tauriņš «uzvarēja», mūsuprāt, jo satikšanas brīdi, kad mēs piegājām klāt, patversmes darbinieks teica, ka nevar saprast, kāpēc Tauriņu neviens vēl joprojām nav paņemis. Tas bija mums kā atslēgasvārdi. Mūs motivēja arī nesen radīta programma „Senioru programma”. Tās  programmas ietvaros sunim ir bezmaksas ārstēšana un citi bonusi.

Tauriņš ir ļoti savdabīgs suns. Pilsētā nelaižam no kaklasiksnas, bet laukos gan. Viņs parasti iet blakus. Taču otrājā dienā, kad  paņemam viņu, visi kopā aizgājam pārgājienā. Izlemam palaist Taureni, jo apkārt bija mežs, un domājam, kur tad viņs aizbēgs. Tikko palaidam,  suns prom. Pēc paris minutēm izrādījās, ka viņš tādā viedā spēlējas ar mums. Varēja redzēt, ka sunim baigi patīka, kad skrēja viņam pakaļ. Tas bija šoks, jo gan negaidījam tādu reakciju. Citā reizē mums nācās uz divām dienām atstāt Tauriņu pie draugiem. Kad mēs atbraucām pēc Tauriņa, draugi šokēti stāstīja, ka Tauriņš, rotaļājoties, aizskrēja. Šoreiz mēs jau smējamies, jo šo scenāriju jau zinājam.

dunajeva_foto_1

 

Opītis ar kucēna dvēseli

Kucēna uzvedību viņš parāda arī ļoti bieži. Īpaši tad, kad taisāmies iet arā uz pastaigu vai atnākam uz mājām no darba. Skraida, lēka, priecajas. Arī pablēņot(нашкодить) Tauriņš var: divas reizes slepeni ticis līdz gardumiem. Kaut kāda veida atvēris skapīti, visu tur izgāzis, apēda tikai suņu gardumus, bet sauso barību ignorēja. Protams, viņš zināja, ka ir izdarījis kaut ko sliktu. Ausis viņš bija nolaidis, un kā gan varēja viņu sodīt?

Viņam nepatīk nekādas suņu rotaļlietas. Ar citiem suņiem arī īpaši nespēlējas. Dažreiz viņš var tikai nedaudz paskraidīt, ja tie suņi, tā sakot, provocē viņu. Parasti Tauriņš cenšas uzvesties kā neatkarīgais un vientuļais vilks. Taču kaut viņš arī uzskata sevī par „neatkarīgo vilku”, bet bieži pamanām, ka cilvēku kompānija viņam labprāt patīk. Īpaši tad, kad viņu samīļo.

Kaut viņš ir liels un labi audzināts, taču vienalga viņu ir vēl jāaudzinā. Mēs macāmies nerakņāties pa atkritumiem un nekāpt uz galdu. Lepojamis ar to, ka jau iemācijam viņu atnest kociņu. Starp citu, arī pats  Tauriņš centīgi mācās. Nesen viens mājas suns iemācīja viņu apriet svešus kaķus un garamgājejus.

 Tauriņš iemācījas arī saglabāt mieru, braucot mašīnā. Kādu reizi, braucot mašīnā no laukiem, viņš iedomājas, ka ir klēpjsuns. Sakumā sedēja un gulēja priekšā mierīgi, it kā būtu mazs čihua-hua.  Taču pēc kāda laika viņš saprata, ka viņam ir ne visai ērti, tāpēc paprasījas atpakaļ uz atsevišķo pasažiera vietu.

Jā, viņš var uzvesties, kā kucēns. Bet viņam ir arī tādas rakstura īpašības, kas vairākumā piemīt jau suņu opīšiem: mierīgums, sturgalvība. Piemēram, dažreiz viņš izdomā, ka grib iet citā virzienā. Ja viņam nepatīk tad viņs vienkārši stāv, nekustējoties. Taču mājās viņs ir gatavs sekot pa pēdam.

Ka visiem suņiem, arī vinam patīk atrast kaut ko ēdamo ārpus mājās. Parasti klausās un uzreiz nomet zemē. Bet dažreiž ir jāpacenšas, lai viņš izspļautu to arā. Tādā veidā viņš basto.

Ārkārtīgi ziņkārīgs un draudzīgs. Kad ejam uz tirgū, Tauriņš jūtās laimīgs, jo tur viņu katru reizi ar pīradzīņiem uzcienā viena pārdevēja. Viņš vienkārši dievinā gaļu. Kad gatavojam gaļu mājās, saostot tā smaržu, suns paliek traks.

personigs_saimnieku_arhivs_4

Otrais suns

Par otro suni domājam. Taču tas drīzumā būs tikai tad, ja dzīvosim mājā. Ar vienu suni dzīvoklī var dzīvot, bet diviem un vairākiem jau ir nepieciešams vairāk telpas. Lauki, daba ir daudz labāka vide skriešanai. Grūti pateikt, ka Tauriņš reaģētu uz jauno draugu. Likās, ka viņam jau vairāk patīk būt vienam. Viņam ir pat savs dīvans, kur var dažreiz pagulēt. Uz gultu viņš gan nepretendē, jo skaidri zina, tur nedrīkst. Taču, kad bijām pie draugiem ciemos, viņš šo aizliegumu meistarīgi pārkāpa, jo viņš labi atceras, ka bija runa par saimnieku gultu tieši mājās.

Svētki katru mēnesi, pagātne un personīga feisbuka lapa

Tauriņa otro dzimšanas dienu jeb, tā saucāmo, paņēmšanas datumu cenšamies svinēt. Līdz gadam mēģināsim svinēt katru mēnesi, bet pēc tam jau redzēsim, kā būs.

Par viņa pagātni neko nezinam un arī, kad ņemam, negribējam zināt. Labāk par suņa pagātni neko nezināt.

Starp citu, esam izveidojuši Tauriņa feisbuka lapu, kur arī rakstam par viņa piedzīvojumiem. Piemēram, uz Jāņiem sapucējam Taureni ar vainagu. Viņš staigāja baigi lepnais. Šķiet, uzskatīja sevī par lauvu.


Ieteikumi no Tauriņa saimniekiem tiem, kas grib paņemt suni no patversmes:

Esiet pacietīgie, jo gan kucēns, gan pieaudzis suns prasa adoptēšanas laiku.

Jābūt sapratīgam, ka adoptētais suns nevar zināt visu, ko jau zina mājas suns. Ka jebkuras attiecības, arī ar suni dažreiz ir jāmeklē kompromisu.

Nebaidēties klausīties citu suņu saimnieku padomus. Tā pieredze dažreiz var būt ļoti noderīga. Pēc tam varēsiet paši dalīties ar jauniegūtām zināšanam.

Ņemiet suni līdzī, ja var! Esiet sociāli aktīvi kopā! Starp citu, Rīgā nav tik daudz, bet ir publiskas vietas un kafejnīcas, kur var doties kopā ar suni (vietu sarakstu var atrast Tauriņa lapā feisbukā-autora piezīme).


No autora. Tauriņu var uzskatīt par suņu zvaigzni Rīgā. Pavisam nesen suņuks bija piedalījies Ulubeles labdarības akcija „PĒRC & PABARO”. Akcijas mērķis bija atbalstīt patversmē dzīvojošus suņus un kaķus. Sakrāta nauda tika izmantota dzīvnieku barošanai. Jebkurš varēja nopirkt īpašus Ulubeles konservus un pabarot savus mīluļus, ka arī patversmes dzīvniekus.


Par Tauriņa ikdienas piedzīvojumiem vairāk lasiet viņa personīgā feisbuka lapā: https://www.facebook.com/savvalastaurins/?fref=ts

Par „Senioru programmu”: http://www.ulubele.org/lv/home/ludzu-palidzi-nodrosinat-cienigas-vecumdienas-ulubeles-suniem-un-kakiemsenioriem/

Uzzināt vairāk par Ulubeles patversmi un par to, ka var to atbalstīt, lasiet www.ulubele.org

Sekot „Ulubeles” dzīvei feisbukā var: https://www.facebook.com/Ulubele/?fref=ts

Palīdzēt suņiem un kaķiem var dažādi. Kā tieši lasiet: http://www.ulubele.org/lv/atbalsts-ulubelei/

 personigs_saimnieku_arhivs_2


Parasti pirmos paņem kucēnus, mazos suņus un smukos.

Kad braucam projām, bija jau skaidrs: viņš noteikti ir mūsu suns! Visa nākama nedēļa bija briesmīga. Visu laiku domājām: ka viņš tur viens pats patversmē.

Viņam vienmēr izdevas tikt arā no visiem voljeriem.

Šoreiz mēs jau smējamies, jo šo scenāriju jau zinājam.

Protams, viņš zināja, ka ir izdarījis kaut ko sliktu. Ausis viņš bija nolaidis, un kā gan varēja viņu sodīt?

Tādā veidā viņš basto.

Kādu reizi, braucot mašīnā no laukiem, Tauriņš iedomājas, ka ir klēpjsuns.

Labāk par suņa pagātni neko nezināt.

Esiet pacietīgie, jo gan kucēns, gan pieaudzis suns prasa adoptēšanas laiku.


 

Autors: Alina Dunajeva

VKFoto // Valdis Krumins Photography