henne_strand_bei_sonnenuntergang-1050×688

Savējais starp svešajiem: Tilde no Dānijas, apmaiņas skolniece Latvijā


Būt iemestam jaunā vidē, jaunā ģimenē, jaunā skolā un jaunā valstī nav viegli. Bet neskatoties uz dažnedažādākajām grūtībām un kraso kultūru atšķirību, katru gadu aizvien lielāks skaits vidusskolēnu vienu mācību gadu pavada citā valstī. Šis periods tiek saukts par apmaiņas gadu. Tilde ir 16 gadus veca dāņu meitene, kura jau 8 mēnešus dzīvo un mācās Latvijā, latviešu ģimenē un latviešu skolā, apgūstos mūsu kultūru un valodu. YOUNG.LV devās noskaidrot, ko dāniete domā par Latviju un visu, kas ar to ir saistīts.


KĀDĒĻ LATVIJA?kjhg

Patiesībā mana pirmā izvēle bija Francija, bet, kad apmaiņas programmu organizācija uzzināja, ka neesmu nekad apguvusi franču valodu, tas vairs nebija iespējams. Biju jau stipri nokavējusi pieteikšanos uz citām valstīm un vienīgā brīvā vieta vēl bija Latvijā. Tā nu bija jāizvēlas – palikt Dānijā vai braukt uz valsti, kuras atrašanās vietu tā īsti uz Eiropas kartes nezināju. Ilgs laiks nepagāja, līdz nokļuvu Kopenhāgenas lidostā, knapi paspējot uz lidmašīnu.

PIRMĀ SKOLAS DIENA

Dānijā pirmā skolas diena būtiski neatšķiras no visām pārējām darba dienām, kas tiek pavadītas šajā iestādē, bet Latvijā… Visi ir sapucējušies balti melnos apģērbos un ar puķēm rokās, ko pasniedz skolotājiem. Es neiederējos ne ar apģērbu, ne ar neesošajiem ziediem, un ar lielo apmulsumu.

VALODA

Pirmajās nedēļās nevarēju izprast, kur teikumā beidzas viens vārds un sākas nākamais – tas viss izklausījās ļoti saplūdināts. Latviešu valodai ir ļoti sarežģīta gramatika – divas dzimtes, katrai no tām katrā locījumā ir savas galotnes, trīs laiki, un arī tajos ir dažādas galotnes. Kad latvieši runā savā starpā, viņi mēdz izlaist vārdus un izveidot ļoti dīvainus vārdu savienojumus, kamēr man izveidot vienu teikumu ir kā spēlēt azartspēļu automātu – jāspēlē, līdz visi kauliņi uzkrītvienādi.

SKOLA

Es mācos Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 10. klasē, un šis gads man ir ne tikai pirmais citā valstī, bet arī pirmais vidusskolā, tādēļ nevarēšu salīdzināt to ar Dānijas vidusskolas sistēmu. Bet uzreiz varu teikt, ka viena no krasākajām atšķirībām ir skolēnu attieksme pret atzīmēm un to gūšanu – Latvijā atzīmes stāv pāri visam – primāri visiem ir iegūt augstākos iespējamos vērtējumus, kamēr Dānijā tas nav tik izteikti. Skola šeit arī ir daudz striktāka – stundās nedrīkst sarunāties vai izmantot telefonus, pie kā esmu pieradusi Dānijā. Visdīvainākā lieta, pie kā es vēljoprojām nevaru pierast, ir, ka skolēni skolotāju sauc “Skolotāj!”, nevis pirmajā vārdā. Tas ir tik jocīgi!

LAIKAPSTĀKĻI UN DABA

Es izbaudu katru brīvo brīdi ārā, jo Latvijā tikpat kā nelīst nekad. Dānijā lietu var manīt pat vairākas reizes dienā. Mani arī pārsteidza krasās gaisa temperatūras atšķirības ziemā – Latvijā ir ļoti auksti!Ja Dānijā temperatūras griesti ir -12 grādi, tad šeit tie ir -26. Ārprāts! Bet daba Latvijā ir diezgan līdzīga Dānijai, tikai Latvijā ir kalni, kas galīgi nav sastopami manā valstī. Šeit arī ir ļoti skaisti saullēkti – diezgan bieži skatos telefonā, cikos nākamajā dienā lec saule, un uzlieku modinātāju, lai varētu to redzēt. Skats ir brīnišķīgs!

ĒDIENS

Pārtika šeit ir ļoti lēta, tādēļ viena no galvenajām nodarbēm, ko daru ar draugiem, ir došanās uz kafejnīcām un ēšana. Man pie sirds ļoti iet Kāruma sieriņi, ķiploku grauzdiņi, pīrādziņi un pupiņas. Biezpienu uzskatu par visdīvaināko ēdienu, ko man ir nācies ēst. Kā arī nobrīnījos par patērēto eļļas daudzumu, krējuma lietošanu gandrīz pie visiem ēdieniem un to, ka viss tiek cepts.

TRADĪCIJAS

Es esmu sajūsmā par to, ka latviešiem ir pašiem savas dejas – tautas dejas. Tas ir vienkārši brīnišķīgi! Kā arī, man ļoti patīk, ka latvieši ir tik patriotiski un izrāda, ka ir lepni sevi saukt par tādiem. Tas izpaužas daudzos svētkos it īpaši Lāčplēša dienā un Neatkarības pasludināšanas dienā. Un latviešiem nepietiek ar dzimšanas dienām, viņiem ir arī vārda dienas, kas, manuprāt, ir ģeniāli! Kuram gan nepatīk saņemt nedaudz vairāk dāvanu un uzmanības?

PUĶU BUMS

Ja ir kādi svētki, tad tie noteikti neiztiks bez kāda puķu pušķa vai ziedu klātbūtnes. Ir diezgan patīkami saņemt puķes visādos svētkos un pat parastā dienā. Nekad nebūtu domājusi, ka puķes var kalpot arī kā dāvana vai kā iepriecinošs pārsteigums kādam.

DRAUGU IEGŪŠANA

No sākuma sadraudzēties bija diezgan grūti, jo latvieši ir auksti un pirmajā brīdī arī šķita, ka diezgan neieinteresēti, bet es nenobijos un nepadevos, un līmējos klāt kā uzlīme pāris maniem klasesbiedriem, un pēc ilgāka laika centieni atmaksājās – pašlaik šie klasesbiedri ir mani labākie draugi. Ir ļoti svarīgi neatmest cerību un turpināt panākt sākumā iecerēto. Integrēšanās process ir ļoti ilgs, arī tagad vēl nedaru lietas tā, kā to darītu īsts latvietis, tādēļ visu pazīstamo acīs es vienmēr būšu apmaiņas skolēns un nedaudz tāds kā “frīks”.

ATPŪTA

Dažreiz man ir nepieciešams laiks vienatnē, prom no visām latviskajām lietām. Sakopot domas laiku pa laikam notur mani līdzsvarā, tādēļ dodos uz vienu no savām mīļākajām vietām Rīgā – uz Pēterbaznīcu. Daudziem maniem draugiem tas šķiet ļoti dīvaini, jo jaunieši šeit nav raduši doties uz šo vai kādu citu svētvietu. Es uzskatu, ka baznīcā vari izrādīt jebkādas emocijas un tas būs pieņemami. Tur arī ir tāda aura, kas ļauj apdomāt lietas un salikt visu pa plauktiņiem.  Mani šai vietai piesaistīja ne tikai fakts, ka tas ir vienas minūtes attālumā no manas skolas, bet arī tās arhitektūra un iekšējais dizains.

Autore: Gunda Bergmane