nature_forest_road_way_trees_photo_ultra_3840x2160_hd-wallpaper-80462

Tālais ceļš uz zināšanām: Garais ceļš līdz skolai: celties piecos rītā, lai paspētu uz pirmo mācībstundu


Daudzi Rīgas skolēni uz skolu dodas no tālienes – katru dienu ceļā pavadot stundu vai divas. Ko par to domā paši skolēni, viņu vecāki un skolotāji?


Attēlu rezultāti vaicājumam “skola”Daudziem atradīsies klasesbiedri, kas uz skolu dodas no cita Rīgas dajona vai pat no citas pilsētas: Olaines, Jelgavas vai Jūrmalas. Viņiem nākas agri celties, lai laikus paspētu uz pirmo mācībstundu.Kāpēc mācībām viņi izvēlas skolas, kas ir tik tālu no mājām? Vairākus piesaista plašāka priekšmetu un ārpusstundu nodarbību izvēle. Kāds cits nevēlas sķirties no saviem skolas draugiem. Kādu citu vecāki ir pierakstījuši skolā, kurā mācījušies paši. Iemeslu daudz, katram ir sava vēsture.

Ilze, 17 gadi, jaunā māksliniece

Es dzīvoju Bulduros un mācos Rīgas centrā. Kāpēc neizvēlējos skolu Jūrmalā? Šeit ir tikai sešas skolas, blakus mājām vispār tikai viena. No pimās klases biju pieradusi katru rītu braukt vairākas pieturas līdz Pumpuriem. Dažreiz aizveda vecāki, bet lielākoties es braucu pati. 14 gadu vecumā es beidzu Jūrmalas Mākslas skolu. Man ļoti patīk zīmēt, bet turpināt mācīties gleznošanu iespējams tikai Rīgā. Un tā es nolēmu mainīt skolu.

Katru rītu nākas celties 5:30, lai sataisītos un paspētu uz vilcienu. Nokavēt nedrīkst. Vilcienu saraksts ir tāds, ka, vai nu es ierodos skolā pusstundu pirms skolas sākuma vai nokavēju to pavisam. Parasti es skolas solā sēžu pati pirmā. Gadās, protams, kad nokavēju. Īpaši ziemā, kad vilcieni aizkavējas slikto laika apstākļu dēļ. Skolotāji pret to attiecas ar sapratni un nav īpaši skarbi pret kavējumiem, taču pašai ir nepatīkami kavēt nodarbības.Attēlu rezultāti vaicājumam “skola”

Ir arī priekšrocība – pa ceļam ir iespējams izpildīt mājasdarbus. Vasarā vilcienā nav kur apgriezties, taču pārējā laikā nav tik daudz cilvēku, nekas īpaši netraucē. Lasu mācību grāmatas vai grāmatas, kas uzdotas literatūrā, risinu algebras uzdevumus vai skicēju pasažierus, kas ar mani atrodas vienā vagonā.

Protams, ir grūti, gribētos ilgāk laika pavadīt gultā un pagulēt. Brīvdienās, kad nekur nav jābrauc, es esmu briesmīgi miegaina. Pēc skolas gatavojos iestāties Mākslas akadēmijā un pārvākties uz Rīgu pavisam – kopmītnēs vai īrējot nelielu studio tipa dzīvokli. Tad gan es beidzot varēšu pagulēt ilgāk! 

Maksims, 16 gadi, Rīgas skolēns

Agrāk es dzīvoju blakus skolai Āgenskalnā, tā bija redzama pa logu, bet jāiet bija piecas minūtes. Pēc tam mēs pārvācāmies dzīvot uz citu Rīgas rajonu, uz Pļavniekiem. Vecāki piedāvāja variantus blakus jaunajām mājām, taču es atteicos mainīt skolu. Tur taču mācās visi mani draugi, meitene. Un tagad es braucu cauri visai pilsētai autobusā. Ceļā paiet aptuveni 40 minūtes, ja centrā ir sastrēgumi, tad arī vairāk.

Pildīt mājasdarbus sabiedriskajā transportā? Nereāli! Jūs esat mēģinājuši no rīta braukt 3. autobusā sastrēgumstundas laikā? Tur taču ir cīņa par izdzīvošanu. Labi, ja tajā vispār vari iekāpt, bet atrast brīvu vietu ir reta veiksme. Kādas gan tur var būt mācības? Tam vajadzīgs klusums, spēja koncentrēties, lai saprastu kaut ko.Attēlu rezultāti vaicājumam “skola”

Bieži uz skolu aizved tēvs ar mašīnu, viņš arī netālu strādā. Tā ir vienkāršāk un ātrāk, taču vienalga līdz mācību grāmatām roka nestiepjas. Es ar tēvu sarunājos, apspriežam daudz ko, sarunās paiet viss ceļš.  bet pēc veselas dienas skolā kaut ko darīt transportā negribas pavisam. Labāk pasēdēt internetā vai paklausīties mūziku no telefona.

Nikolajs, 42 gadi, vēstures pasniedzējs

Ir uzteicami, kad bērni tiecas pēc zināšanām, man arī ir tādi skolēni. Bet, kā pedagogs, es uzskatu, ka bērniem jāmācās pēc iespējas tuvāk mājām. Pirmkārt, viņi nevar normāli izgulēties un bieži atbrauc vēl miegaini. Tādā stāvoklī ir grūti pasniegt mācību vielu, samazinās veiktspēja. Daudzi nokavē un palaiž garām mācību stundas sākumu.

Daudzi cenšas izmantot laiku, kas pavadīts ceļā, mājas darbu pildīšanai. Bet atkal, drebošs autobuss vai trolejbuss nav piemērotākā vieta mācībām. Daudz kas ir atkarīgs no apkārtējās vides. Pildīts, rakstot klēpī, viss tiek aizmirsts līdz nākamajai kontrolei. Un jau tā visas burtnīcas ar mājasdarbiem kaut kur tiek pazaudētas sabiedriskajā transportā pa ceļam uz skolu. Diemžēl tā gadās samērā bieži.

Attāluma dēļ pazūd svarīga audzinoša saikne, kontakts starp vecākiem un skolotājiem. Var piezvanīt, bet pa tālruni visu neapspriedīsi, nedosi padomu un nepalīdzēsi. Pat uz retajām vecāku sapulcēm neierodas visi, īpaši, ja vecāki dzīvo citā pilsētā.

 Svetlana, 32 gadi, gādīga mamma

Kad pienāca laiks sūtīt meitu skolā, izvēlējos to, kurā mācījos pati savā bērnībā. Tur viss ir pazīstams, daudzi skolotāji pasniedz vēl aizvien un katru pazīstu pēc sejas. Ja kas, vienmēr varu piezvanīt un paprasīt, kā klājas Alēnai. Jaunākajās klasēs es viņu vedu pati, baidījos palaist vienu.Attēlu rezultāti vaicājumam “skolnieki”

Parasti ceļš no mājām līdz skolai ir 15-20 minūtes, bet no rītiem tas var aizņemt daudz vairāk – sastrēgumi. Visi dodas uz darbu, daudzi ved bērnus uz skolām. Bieži redzu veselas mašīnu kolonnas, kas piebrauc tieši pie skolas ieejas. Apstājas tieši uz minūti, lai bērni paspētu izlēkt no mašīnas ar skolas somām uz pleciem un aizskriet līdz skolai. Īpašas problēmas ar pārvietošanos vērojamas septembrī un oktobrī. Visi vasaras laikā ir atradinājušies no ātrā ritma: steidzas, veido avārijas situācijas. Kāds kaut kur ne tur iebraucis, visi stāv un gaida. Uz ceļiem ir pilnīgas šausmas.

Pēc ceturtās klases sāku meitu laist uz skolu ar sabiedrisko transportu. Paldies Dievam, skolēniem ir bezmaksas braucieni. Taču vienalga, bērni ir aizmāršīgi un bieži aizmirst „nopīkstināt” savus e-talonus. Un ja nu iekāps stingra kontrole? Nedomāju, ka sodīs, taču ja izsēdinās, kā rakstīts noteikumos? Daži maršruti, piemēram, 48. autobuss, brauc tikai reizi stundā vai garām kapsētai. Bailīgi taču, katru reizi lūdzu meitai būt uzmanīgai un uzrakstīt SMS, kad viņa ierodas skolā.

Es, kā jau sieviete, uztraucos un pārdzīvoju, vīrs man saka: “lai viņa pierod būt patstāvīga”. Viņam ir taisnība, tagad Rīgā skolēniem ir visi apstākļi, lai  varētu uz skolu doties kārtīgā un pieejamā sabiedriskajā transportā. Ja visi sāktu ar to braukt uz skolu, tad arī pilsētā būtu mazāk sastrēgumu. Visiem būtu ērtāk.