maxresdefault-1-1050×590

Tinder #2: Cept pīrāgus pirmajā randiņā, kāpēc ne?


Straujiem soļiem tuvojas mīlestības diena. Ikvienam no mums ir nācies reizi pa reizei arī skumt kāda dēļ. Bet tāda jau ir tā mīlestība. Nudien – neizdibināma. Ikviens no mums sapņo par patiesu, skaistu, piedzīvojumiem bagātu stāstu ar laimīgām beigām. Kā zināms, jebkuru situāciju iespējams skatīties no divām pusēm. Būt vienam – tā ir brīvība, būt ar kādu kopā – tā ir atbildība. Klāt jau piektdiena, YOUNGLV komanda ir sagatavojusi Jums varenu Tinder stāstu.


Šoreiz savā pieredzē dalīsies Marta, 25 gadus jauna sieviete. Marta ir ļoti aizņemta, viņa ir pārdošanas speciāliste, viņa ir atlētiska un jautra meitene, bet iemesls, kāpēc viņa izmantoja tinder, kā saka viņa pati: „Man nav laika meklēt, bet puišiem klubos es neuzticos.”

Atgādināsim spēles noteikumus. Kāpēc spēles? Ļoti vienkārši- visa dzīve ir viena vienīga spēle. Visa mēneša garumā, iknedēļu dažāda vecuma meitenes dalīsies pieredzē par saviem tinder randiņiem. Atgādinām, ka stāstu sadalīsim trīs daļās.

  1. Pirmā ziņa;
  2. Kā abi jaunieši nonāca līdz randiņam;
  3. Visbeidzot – randiņš! 

ZIŅA

Čau, esmu Roberts, esmu diezgan aizņemts, jo par prioritāti esmu pieņēmis savu darbu, kāpēc es Tev to tagad stāstu? Tāpēc, ka jebkuram cilvēkam ir nepieciešams otrs cilvēks. Nu ko, romantiku pie malas. Pastāsti par sevi. Nezinu kāpēc, bet kaut kas lika man Tevi uzrunāt.”

Marta: „Izlasot šo ziņu, es nedaudz pasmaidīju, jo, kā saka mana draudzene „vakar jau neesmu piedzimusi”, šķita, ka puisis šo ziņu raksta visām meitenēm pēc kārtas. Bet ko gan es varēju zaudēt neatbildot? Protams, ka mani piesaistīja arī tas, ka viņš ir aizņemts, gribēju noskaidrot, ar ko tad Roberts ir tik aizņemts.”

Izrādās, ka puisis ir basketbola treneris. Viņš ir sporta skolotājs un basketbola treneris. Robertam ir 27 gadi. Jau pirmajās ziņās Marta sapratusi, ka puisis ir asrātīgs un divreiz pat nedomāja, kad puisis aicināja viņu uz tikšanos. Kā Marta teica: „Jūs neticēsiet, bet mēs cepām pīrāgus.” 


Kā pagāja Martas un Roberta randiņš?

„Jāsāk ar to, ka es biju ļoti uztraukusies. Nezināju, vai pat vēlos, kur iet, lai gan esmu pietiekami pieaugusi, nedaudz uztraucos, vai mums būr par ko runāt, vai tikšanās laikā mums nebūs klusuma muļķīgu klusuma brīžu. Sākumā mums abiem bija ideja par vienkāršu pastaigu. Laikapstākļi nebija īpaši draudzīgi, tāpēc viņš uzaicināja mani pie sevis. Kādā no sarunām runājām par vecmāmiņām, par viņu slepenajām receptēm, Roberts ieminējās, ka sen nav ēdīs pīrāgus, kur nu vēl cepis. Tā nu mēs nolēmām, ka gatavosim vecmāmiņas pīrāgus kopā! Ar tukšām rokām nevēlējos braukt, tāpēc nopirku dažādus kārumus. Roberts man pateica sabiedriskā transporta pieturas nosaukumu, kur mani gaidīšot. Visu ceļu man galvā bija tūkstošiem jautājumu: uz kurieni vispār es dodos, ja nu pieturā viņš nebūs, ja nu viņš gluži vienkārši mani izjoko, bet trakākais – ja nu esmu sarakstījusies ar pavisam cita paskata puisi. Tas bija nogurdinoši. Izkāpjot no tramvaja, mani gaidīja ļoti izskatīgs puisis ar platu smaidu. Jau no pirmajiem teikumiem es sapratu, cik asprātīgs viņš ir. Es nepārtraukti smējos. Roberts bija sagatavojis visus nepieciešamos produktus pīrāgu cepšanai. Kopīgi mēs to izdarījām. Bija patīkams sarunu vakars ar vīna glāzi. Viens otram stāstījām dažādus pieredzes stāstus un patiešām ļoti labi pavadījām laiku, un ziniet – pīrāgi bija izcili!

Arī pēc randiņa Marta un Roberts turpināja kontaktēties, diemžēl, kā jau sākumā abi jaunieši minēja, viņu brīvais laiks bija ļoti ierobežots, tāpēc satikšanās kļuva aizvien retākas.


Secinājums

Šī bija ļoti jauka tinder pieredze, stāsta morāle – lai arī viņi abi viens otram nebija īstie, tās būs jaukas atmiņas! Tikai darot kaut ko kopā, var iepazīt otru, arī pīrāgu cepšanu var pārvērst par neaizmirstamu randiņu.