tinder (1)

Tinder: Tikties ar zviedru puisi, ja angļu valoda nav Tava stiprā puse? Aiziet!


Laiks skrien vēja spārniem.. Klāt atkal jau piektdiena, YOUNGLV komanda ir sagatavojusi Jums varenu tinder stāstu, šoreiz par meiteni, kur devās satikt zviedru puisi, kaut viņas angļu valoda nav pārāk labā līmenī, kā saka viņa pati.  


Šoreiz savā pieredzē dalīsies Linda, 27 gadus jauna sieviete. Linda ir piedzīvojumu meklētāja, viņa ik pa laikam laižas avantūrā, pati saka: „Dzīvojam tikai vienu vienīgu reizi, ja nedarīšu ko traku, ko stāstīšu saviem mazbērniem?” Linda ne tikai dodas satikt pilnīgu svešu puisi no interneta vietnes, bet divus gadus atpakaļ viņa devās ceļojumā pa Eiropu ar pilnīgi svešiem cilvēkiem mēneša garumā.

Atgādināsim spēles noteikumus. Visa mēneša garumā, iknedēļu dažāda vecuma meitenes dalīsies pieredzē par saviem tinder randiņiem. Laiks bieži vien ierobežo ikvienu no mums, mēs aizbildināmies ar to, ka mums nav laiks, tieši tāpēc Lindas stāsts ir tik īpašs, neskatoties uz grūtībām, ka viņas angļu valodas zināšanas ir diezgan ierobežotas, viņa tomēr devās nezināmajā. Atgādinām, ka stāstu sadalīsim trīs daļās.

  1. Pirmā ziņa;
  2. Kā abi jaunieši nonāca līdz randiņam;
  3. Visbeidzot – randiņš!

ZIŅA

Tika pārtulkota no angļu valodas: „Sveika, esmu ieradies dzīvot un strādāt Latvijā. Mana mamma ir filipīniete, bet tētis zviedrs, man patīk daudz runāt un Tu man vienkārši iepatikies.”

Linda: „Izlasot šo ziņu, es rokās meklēju google tulkotāju, un saprotot to, ko puisis man ir rakstījis, es sapratu, ka angļu valoda nevar būt pat iemeslu, lai, iespējams, mums izveidotos labs kontakts. Dzīvē nekad neko nevar zināt, ja viņš neizrādīsies mans īstais, es uzlabošu vismaz savas angļu valodas zināšanas,” smejas Linda.

Abi jaunieši ar ziņām apmainījās vairāk kā nedēļu. Viņu sarunas pārsvarā mijās ap to, kāpēc viņš dzīvo Latvijā. Linda atzīst, ka cilvēki ir interesantas būtnes: „Tā tas ir, mēs tik ļoti ātri pieķeramies cilvēkiem, lietām, ikdienas rutīnai un visam citam.” Pēc nedēļu ilgas sarakstes Linda saprata, ka nav ko zaudēt, viņa piekrita puiša uzaicinājumam doties pastaigāt pa Vecrīgas ielām. 


Kā pagāja Lindas un Paula randiņš?

„Jāsāk ar to, ka es biju tik uztraukusies, ka darbā visu dienu teicu: Ak dievs, ak dievs, kāpēc? Tāpēc, ka tikai tad es sāku saprast, ka googles tulkotājs man vairs nepalīdzēs, un kā mēs pārdzīvosim neveiklos klusuma brīžus, es nezināju. Vairākkārt viņu biju brīdinājusi, ka mana angļu valoda ir briesmīga, bet viņš tikai noteica, ka tas nekas, galvenais ir tas, ka viņš mani saprot. Viņš mani nomierināja, jo teica, ka par visu parūpēsies. Mēs norunājām tikties pie Laimas pulksteņa.. Cik romantiski. Kā filmā. Neminēju to, ka tas bija Ziemassvētku laiks, mans mīļākais laiks gadā, kā izrādījās, arī Paula. Sniga sniegs, darbu beidzu nedaudz ātrāk, lai varētu saposties, es nezināju, ko teikšu un kā tas viss būs. Priekš viņa man bija maza dāvaniņa, neliels maisiņš ar piparkūkām un ar sarkanu lentu, piedevām biju uzrakstījusi nelielu sveicienu Ziemassvētkos, bet šaubījos par to, vai man viņam būtu kas jādāvina, bet ir taču Ziemassvētki! Es gāju pa garāko ceļu, jo biju tik uztraukusies. Man atnāca ziņa, ka viņš jau mani gaida, bet es nespēju līdz turienei aiziet. Piezvanīju māsai, viņa man novēlēja veiksmi un es turpināju doties. Nonākot pie Laimas pulksteņa, sniga sniegs un bija nedaudz tumšs. Tālumā redzēju, ka tur – pie paša pulksteņa stāv puisis ar rozēm rokās, es jau gāju klāt, kad izrādījās, ka tas nebija viņš. Pie sevis nodomāju, kā es izgāztos, ja pieietu. Pāris soļus tālāk Pauls stāvēja ar lielu kasti rokās. Mūsu apskāviens bija tik jauks, man bija sajūta, ka kādreiz, iespējams, citā dzīvē es esmu viņu satikusi. Viņš man uzdāvināja lielu kasti ar Laimas konfektēm, uz kastītes bija Laimas pulkstenis, viņš teica, ka dāvana ir zīmīga ar to, ka tieši te mēs pirmo reizi tiekamies. Mēs devāmies iedzert kafiju, vienā brīdī mans stress mazinājās, un es pat spēju runāt. Mēs aizgājām uz Doma laukumu, kur Ziemassvētku laikā valda īpaša burvība. Vēlāk viņš mani pavadīja uz autobusa pieturu un es nezinu, kas ar mums abiem notika, bet mēs sapratām, ka negribas šķirties. Ik pa laikam viņš mani apstādināja, paņemdams manu roku,  un teica, ka man ne par ko nav jāuztraucas!”

Pagāja vien pāris minūtes, kad abi jaunieši bija teikuši viens otram atā, kad turpināja sarunu internetā. Tā pagāja viena, otra nedēļa, jauniešu tikās aizvien biežāk. Kas šajā stāstā ir pats skaistākais? Tas, ka abi jaunieši joprojām ir kopā, Linda smejas, ka tagad ar viņas angļu valodu viss ir kārtībā.  


Secinājums

Pieņem izaicinājumu, jo Tu nekad nezini kā tas viss var izvērsties, kāp pāri savām bailēm, jo tikai aiz tām ir Tava balva, šajā gadījumā – kāpjot pāri savai komforta zonai, Lindai ir puisis un viņi ir ļoti laimīgi kopā. Uzdrīksties!