History

Vēsturiskie fakti, kas patiesībā ir tikai mīti


Kopš cilvēces pirmsākumiem vairākus tūkstošus gadus atpakaļ cilvēku prātus iespaidojušas dažādas reliģijas, ideoloģiskie režīmi, literatūra un folklora vai gluži vienkārši izplatītas baumas par nozīmīgiem notikumiem un periodiem. Visi šie faktori ir iemesls, lai mūsu prātos rastos un iesakņotos pasaules un Latvijas vēstures lielākie mīti. YOUNG.LV ir uzņēmies tos atmaskot, un pēc šī raksta izlasīšanas, iespējams, lūkosies uz pasauli pavisam citādāk.


Vikingu ragainās cepures

Iedomājoties par drošsirdīgajiem skandināvu kareivjiem, noteikti uzreiz nāk prātā muskuļaini, bārdaini vīri ar cirvjiem rokās un ragainām cepurēm galvā. Daļēji šis tēls ir patiess, taču, kā liecina arheologu atradumi, vikingu kareivji nēsājuši pavisam citādas kaujas ķiveres ar ornamentiem, taču ne ar sabiedrībā valdošo tēlu – diviem ragiem. Protams, kaujā varbūt šāda galvassega būtu noderīga un izmantojama kā papildu ierocis, taču ragainās galvassegas valkātas tikai retos kulta rituālos. Šis stereotipiskais tēls radies 19.gs, Eiropas rakstniekiem un māksliniekiem sākot tos tā attēlot darbos vai veidojot kostīmus izrādēm un operām.Attēlu rezultāti vaicājumam “викинг”

Trīs zvaigžņu turētāja Milda

Nereti, ejot gar mūsu valsts simbolu – Brīvības pieminekli -, domās vai sarunās automātiski pieminam tajā attēloto Mildu, vismaz tā paši gadu gaitā esam iesaukuši dāmu, kas virs Rīgas jumtiem paceltas tur trīs Latvijas novadus simbolizējošās zvaigznes. Patiesībā mūsu iemīļotā Milda ir nekas cits kā Māte Latvija, taču vārdu tai devuši paši Rīgas iedzīvotāji, spriežot, kur gan autori smēlušies iedvesmu sievietes tēlam. Nav zināms, kas šīs baumas aizsācis, taču jau brīvvalsts laikā cilvēki salīdzinājuši to ar kādu aktrisi vai sabiedrībā pazīstamu sievieti vārdā Milda, tāpēc tas tautā iegājies un šo neoficiālo vārdu izmantojam joprojām.Attēlu rezultāti vaicājumam “milda”

Marija Antuanete un kūkas

Pasaules vēsturē veiksmīgi iegājies kāds citāts, ko kādreizējā Francijas karaliene Marija Antuanete Franču revolūcijas laikā izteikusi par saviem nabadzīgajiem pavalstniekiem: ”Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas!”. Tomēr nav nekādu liecību, ka minētā dāma būtu šī teikuma autore. Marija Antuanete, lai gan spriests, ka visumā jauka personība, nebija tautā ļoti mīlēta, tādēļ tiek domāts, ka citāts iekļauts kādā tā laika anekdotē vai izmantots kā propaganda pret valsts vadoņiem un tāpēc iesakņojies vēsturē ar literāru darbu un periodisko izdevumu palīdzību.Attēlu rezultāti vaicājumam “Marija Antuanete”

Rīga – mazā Parīze?

Lai izceltu savas galvaspilsētas īpašības un vēsturi, joprojām nereti tiek lietots salīdzinājums “Rīga – mazā Parīze”. Šāds apzīmējums tiek skaidrots ar to, ka Rīga 20. gs. sākumā bija pazīstama ar arhitektūru, mākslu un kultūras notikumiem, ka tūristi tur varēja atrast visu, ko vien sirds kāroja. Taču patiesībā mīta ģenēze tiek saistīta ar tā laika krievu emigrantu ceļu no revolucionārās Maskavas uz Parīzi, taču Rīga, kas ceļā bija tieši pa vidu, ieguva Mazās Parīzes titulu. Taču mūsdienās šis apzīmējums liek mums nepārtraukti meklēt līdzības ar Francijas galvaspilsētu un rietumu pasauli.Attēlu rezultāti vaicājumam “Rīga”

Pirmais maratonskrējiens

Mūsdienās plaši zināms ir stāsts par to, ka pēc grieķu uzvaras Maratonas kaujā pret persiešiem, kāds ziņnesis meties skrējienā uz 42.195 km attālajām Atēnām, lai paziņotu šo priecīgo vēsti, taču, sasniedzis galamērķi un nodevis ziņu, nokritis bez dzīvības pazīmēm. Pēc šīs leģendas arī radusies mūsdienās populārā skriešanas disciplīna, kas nosaukta tieši par godu Maratonas kaujai un distance arī ir šis leģendārais attālums. Taču visdrīzāk arī šis notikums ir mīts, ko savos darbos iekļāvuši grieķu autori, lai, kā vienmēr, uzsvērtu savu varonību. Tā liek domāt arī tas, ka jau tajā laikā grieķi bija izgudrojuši īpašu signālu pārraidīšanas sistēmu, kas ļāva ziņas ātri pārraidīt lielos attālumos.Attēlu rezultāti vaicājumam “maratonskrējiens”

Autore: Rūta Bruževica, Latvijas Universitāte.