large_734973ab-1050×590-1050×590

ZVAIGŽŅU CĪŅA: Kārlis Dārznieks vs Antons Semeņaks


Šomēnes rubrikā „Zvaigžņu cīņa” šajā īpašajā izdevumā mēs nolēmām salīdzināt divas īpašas personības, divus Ghetto Games titānus – Kārli Dārznieku un Antonu Semeņaku!


Kārlis Dārznieks

Spēles pozīcija:

Pēdējā pozīcija – uzbrukuma, taču nav nekādu grūtību spēlēt arī aizsardzībā.

Debija sportā:

Ar sportu nodarbojas no pašas bērnības. Debitēja basketbolā, taču florbolu Kārlis sāka spēlēt 10. klasē.

Sasniegumi sportā:

Pārstāvējis Latviju Pasaules čempionātā florbolā, Latvijas izlases U-19 2007. gadā, kur komanda ieņēma 5. vietu. Komandas sastāvā „Latvijas Avīze/ LU” 2008. gadā piedalījās Eiropas Čempionvienību kausā, kur izlase iekļuva top 8 „Labāko Eiropas komandu” sarakstā.

Attiecības ar pretiniekiem:

Pēc Kārļa domām, pret sāncenšiem vienmēr jāizturas ar cieņu, spēlē nav vietas atklātai agresijai un kautiņiem. Agresiju var ielikt spēles stilā, bet nekur citur. Pat ja spēles laikā nejauši kāds tiek pagrūsts vai nogāzts zemē, vienmēr vajag pieiet pie pretinieka un palīdzēt viņam piecelties.

Ghetto Games karjera:

Ghetto Games kārlis nonāca tieši caur Florbolu, sākotnēji kā spēlētājs tālajā 2013. gadā. Reiz, sarunājoties ar vienu no līgas vadītājiem, Kārlis teicis, ka vēlas izmēģināt spēles vadītāja lomu un burtiski pēc pāris nedēļām viņš jau pirmo reizi bijaspēles vadītāja lomā. Pēc pusgada, pirms jaunās sezonas sākuma, Kārlim piezvanījis Renārs Freibergs un piedāvājis viņam vadīt pasākumus kopā, taču jau pastāvīgā statusā. Vēl joprojām pēc trim gadiem šis neatkārtojamais duets vada Ghetto Florbols mačus.

Ghetto ir:

Kārlim, kurš ļoti daudz strādā Ghetto ietvaros, ļoti bieži pat brīvdienās – Ghetto ir svaiga gaisa malks, pastāvīgi tiek iegūtas jaunas un spilgtas emocijas. Kad viņš datoru un visas darba lietas noliek malā, atnāk uz parku un paņem mikrofonu, redzot smaidus, enerģiju viņš vienkārši aizmirstas un saņem baudu no šīs lieliskās atmosfēras.

Ja nebūtu šīs karjeras, tad:

Uz doto brīdi Kārlis strādā sporta mārketinga jomā, taču ja nebūtu šīs profesijas, tad visdrīzāk viņš būtu gājis savu vecāku pēdās un strādājis biznesa un uzņēmējdarbības jomā.

Bērnībā sapņojis kļūt par:

Lai cik dīvaini arī nebūtu, atšķirībā no vairākuma bērnu, Kārlis nekad nesapņoja kļūt ne par kosmonautu, ne policistu, un ne pat par sportistu. „Es neesmu pārliecināts, vai man vispār kādreiz ir bijis kāds noteikts sapnis par noteiktu profesiju”  – atzīstas Kārlis.

Pats lielākais dzīves sasniegums uz doto brīdi:

Par pašu svarīgāko savas dzīves sasniegumu līdz šim Kārlis uzskata to, ka cauri grūtībām, ar pacietību un mērķtiecību viņs ir spējis sevi realizēt profesionālajā karjerā, nevis dzinies pēc vieglas naudas, izšķērdējot universitātē iegūtās zināšanas.

Dzīves moto:

Kārlim ļoti tuvs ir Artūra Irbes citāts: „Nav svarīgi, kas ar mums notiek dzīvē, svarīgi ir tas, kā mēs to pārdzīvojam”. Mūsu varonis pilnībā izmanto leģendārā hokejista vārdus un grūtā situācijā vienmēr atceras šo frāzi.

Antons Semeņaks

Debija futbolā:

Nodarbojas ar futbolu no bērnības, sācis spēlēt futbola komandā, kad beidzis pirmo klasi 1998. gadā.

Lielākie sasniegumi sportā:

12-13 gadu vecumā futbola komanda, kurā Antons spēlējis, kļuvusi par Latvijas vicečempioniem. Tāpat bijuši daudzi turnīri, kuros komanda ieņēmusi pirmo vietu.

Attiecības ar pretiniekiem:

Pirmkārt, ar cieņu! „Visiem ir viens un tas pats mērķis – spēlēt un uzvarēt, taču par cieņu aizmirst nedrīkst.” – saka Antons. Tāpēc Ghetto ir ļoti svarīgs noteikums: pirms un pēc spēles pretiniekiem jāpaspiež roka.

Ghetto Games karjera:

Antons nonāca Ghetto Games pavisam nejauši. Sākumā atnācis uz basketbola mačiem just līdzi draugiem. Ghetto atmosfēra viņam tik ļoti iepatikās, ka viņš centies pasākumus apmeklēt pēc iespējas biežāk. Vienā no šādiem pasākumiem pie Antona pienācis Ghetto Games radītājs – Raimonds Elbakjans un piedāvājis viņam vadīt lielās basketbola sacensības „Krastu mačs”. Turnīrs tika novadīts augstā līmenī un Antonam tika piedāvāts vadīt Ghetto Games futbola mačus.

Ghetto ir:

Ghetto – tas ir dzīvesstils, kuru nedrīkst saukt par darbu! „Es dzīvoju Ghetto!” – atzīstas Antons.

Ja ne šī karjera, tad:

Uz doto brīdi Antons nodarbojas ne tikai ar futbola maču vadīšanu, bet viņš ir arī viens no Ghetto Games organizatoriem. Ja nebūtu šīs karjeras, Antons gribētu saistīt savu dzīvi ar mūziku.

Bērnībā sapņojis kļūt par:

Bērnībā Antonam nebija konkrēta sapņa par nākotnes profesiju. Reiz bijis viens interesants brīdis… Antons atceras, ka pirmajā/ otrajā klasē viņš uzrakstījis sacerējumu, ka vēlas kļūt par prezidentu! Tagad viņš šo bērnības sapni atceras ar smaidu un saprot, ka tas galīgi nav viņam.

Pats lielākais sasniegums dzīvē uz doto brīdi:

Antons ir pārliecināts par to, ka viņa galvenais dzīves sasniegums viņam vēl ir priekšā!

Hobijs:

Dvēselē mīt mūzika! Antons ne tikai dievina to klausīties, bet dievina arī mūzikas radīšanas procesu un visu, kas ar to saistīts. Viņš to veido hip-hop stilā.

Mūzikas izvēle:

Par mūziku Antons var runāt ļoti daudz! Mūsu varonis klausās pilnīgi visu, taču lielākoties tas ir hiphops. Starp mīļākajiem mūziķiem viņa atskaņošanas sarakstā var atrast J. Cole un Kendrick Lamar.

Dzīves moto:

Antons neturas pie noteiktas pārliecības, taču, pēc viņa domām, galvenais ir būt labam un jaukam cilvēkam.

Materiāla autores: Nika Smirnova, Aleksandra Leonova